jaunumi
talkas
par projektu olimpiešu klubs
darba grupa
konkurss
fotogalerija
avīze noslegums
atbalstitaji
sludinājumi

PROJEKTA PĒDAS velo maratons "Krišjāņa Barona taka" 7. - 20. jūlijs


Mēs dzīvojam šajā laikā un vietā un, globāli skatoties, visi kopā. Var runāt par augstām matērijām un filozofēt par pasaules bojāeju. Var nerunāt neko un arī neredzēt neko. Var meklēt un atrast kādu atbildīgo un vainīgo. Iespēju ir ļoti daudz, bet realitāte ir tāda kāda tā ir.
Latvija ir skaistākā, bet ne lielākā valsts. Rīga nav lielākā pilsēta. Kāds pilsētas parks ir pavisam maza teritorija, bet tomēr tā ir viena daļa no planētas.
Mūsu nostāja ir sākt darīt, lai kaut kas pozitīvi mainītos. Droši vien ir mazliet naivi domāt, ka jaunieši tā pēkšņi varētu mainīt savu attieksmi pret sevi un apkārtni un sākt skatīties uz savu pagalmu vai mežu kā uz mazu sastāvdaļu no kaut kā liela. Tomēr ir iespēja, ka daudzi vismaz ieraudzīs alternatīvu un viņos pamazām attīstīsies patiesa dabas mīlestība. Un tāds cilvēks, kas mīl, nenodarīs pāri tam, ko mīl.
Un vēl mēs gribam, lai tāda kategorija kā ideālisms, saglabātos. To, protams, nevar panākt ar dažiem pasākumiem vai dažiem informatīviem bukletiem. Tomēr to var sākt darīt un pakāpeniski kultivēt jaunu domāšanas un attieksmes veidu, kurā būtu apvienotas idejas par tīru un veselu cilvēku, tīru apkārtni un vidi, zināmu pietāti pret Zemi un visu ko tā rada, kā arī cilvēka milzīgo atbildību par visu, ko tas dara.
(Vita Jaunzeme, Projekts Pēdas)

Krišjānis Barons (1835-1923)
Savu vārdu Barons darījis nemirstīgu, sastādīdams Latvju Dainas. Pie šī darba viņš pavadījis sava mūža lielāko daļu.
Biogrāfija:
1856. gadā Kr. Barons aizgāja studēt uz Tērbatu (Tartu) matemātiku un astronomiju.
Vasaras brīvlaikos viņš apceļoja Latviju un šo ceļojumu rezultātā tapa grāmata „Mūsu tēvzemes aprakstīšana”
Vēlāk Kr. Barons pārcēlās mācīties uz Pēterburgu, kur cītīgi strādāja pie „Pēterburgas Avīzes „ izdošanas.
Vēlāk Kr. Barons pārcēlās uz Maskavu, kur kopā ar citiem latviešiem uzsāka darbu pie latviešu gara mantu krāšanas un apkopošanas.
1893. gadā viņš pārceļas uz Rīgu un turpina iesākto dabu pie latviešu dainu apkopošanas.
Barons sāka darboties rakstniecībā kā students, mēģinājās dažādos literatūras veidos, strādādams pie Pēterburgas Avīzēm, un sava mūža pēdējo cēlienu veltīja vienīgi latviešu tautas dziesmu sakopošanai.
Studenta gados Barons sarakstīja Baltijas ģeogrāfiju ar titulu: Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām. Jelgavā, pie G. U. Renhera, 1859.
Šī ir pirmā ģeogrāfija, sarakstīta par tuvāko latviešu tēviju no latviešu viedokļa. Pēc kārtas še sniegtas īsas, bet diezgan pamatīgas ziņas par Kurzemi, Vidzemi un Igauņu zemi, atzīmējot lielumu, iedzīvotājus, kalnus, ūdeņus, dažu vietu, īpaši kalnu un upju īpatnības attēlojot. Tad dots sakarīgs pārskats par Baltijas zemes klātnēm, klimatu un ražojumiem. Beigās pielikts plašs Baltijas un apkārtnes tautu raksturojums
Tomēr lielākais ieguldījums ir viņa darbs pie latviešu tautas dziesmu apkopošanas, klasificēšanas un vākšanas.
Barons pie Latvju Dainām nosēdēja apmēram 25 gadus.

Latviešu tautas dziesmas ir bagātība, kas latviešu kultūru ir darījusi bagātu un nemirstīgu.

Pirms pievienojaties šim braucienam, izvērtējiet savu prasmi braukt un fiziskos spēkus!
Katrs dalībnieks personīgi atbild par savu drošību!
Katrs dalībnieks sedz visus ar braucienu saistītos izdevumus!
Ritenim ir jābūt tehniskā braukšanas kārtībā!
Nepilngadīgajiem dalībniekiem jābrauc ir pieaugušo pavadībā!

Braucienā nepieciešams:
· Pases braucienam uz Igauniju;
· Nauda;
· Telts;
· Guļammaiss;
· Riteņu lukturi un atstarotāji;
· Piemērots apģērbs un apavi;
· Peldkostīms un dvielis;
· Lietusmētelīši;
· Pret-insektu līdzeklis;
· Dzeramais;
· Rezerves kamera;
· Pirmās palīdzības medikamenti;
· Kabatas lukturītis;
· Riteņbraucēju tiesības (īpaši Igaunijā);
· Ķiveres (īpaši Igaunijā);
· Izieta velosipēda tehniskā apskate.
· Skolēniem, pensionāriem, studentiem apliecības.

VELO MARATONA PROGRAMMA

7. JŪLIJĀ plkst. 11.00 starts Tartu pilsētas Rātslaukumā
(Plkst. 7. 00 autobuss pie Latviešu Biedrības nama, Rīga).

7. jūlijs, Tartu - Otepe ( ~ 45 km, asfaltēts ceļš)
Maršrutā:

Tartu

  • Tartu vecpilsēta;
  • Tartu Universitāte – universitātes darbība tika pārtraukta kara laikā 1699.gadā. Universitāti atkalatvēra 1802.gadā. Tās projektētājs bija Johans Vilhelms Krauze, un universitāti atklāja 1809.gadā.
  • Eņģeļa tilts – (1838) tilta nosaukums iespējams aizgūts no vārdiem „inglise sild” („angļu tilts” – „English bridge”; vārdi „inglise” un „ingli” izklausās ļoti līdzīgi), jo Tūmes kalna (Toom Hill) parka dizains tika veidots angļu stilā. Tiltu grezno Tartu Universitātes pirmā rektora (pēc universitātes atkalatvēršanas 1802.gadā) G.F. Parrota bareljefs.
  • Velna tilts – (1913) tilts celts lai pieminētu krievu caru Romanova dinastijas 300. gadadienu un veltītu imperatora Aleksandra I piemiņai.
  • Katedrāles pilsdrupas – katedrāles celtniecība sākta 13.gs. Tā tika pabeigta 15.gs. kā trīs jomu bazilika. Katedrāli sagrāva reformācijas un Livonijas kara laikā.

Otepe

  • Otepes simbols – Linnamagi kalns, kura forma atgādina lāča galvu, no kurienes pilsēta ieguvusi savu nosaukumu. Otepe pirmoreiz tiek minēta Novgorodas rakstos 1116.gadā. Pirmā seno igauņu apmešanās šeit datējama ar II gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. 1224. gadā šeit vācieši uzcēla mūra cietoksni, ko iznīcināja 1480. gadā.
  • Otepes baznīca tika uzcelta 1889 – 1890 gados. No agrākās ēkas saglabājies vien tornis ar smaili neobaroka stilā. Trīsjomu ēka, bagātīgi grezns neogotikas stila interjers. Altāri apgleznojis H.Šprengels 1880. gadā, zvans liets Rīgā 1853.gadā. Pirmais baznīcas skolotājs – igaunis Otepes baznīcā bija Jākobs Hurts. 1884. gadā šajā baznīcā iesvētīja zili-melni-balto Igaunijas studentu biedrības karogu, kas 1922. gadā kļuva par Igaunijas valsts karogu. 1996. gadā mācītājmuižā tika atklāts Igaunijas karoga muzejs.
  • Enerģētiskais stabs – piemineklis uzcelts 1992.gada 1.oktobrī, lai atzīmētu pozitīvu enerģētisko lauku eksistenci Otepē. Enerģētiskais stabs ir arī kā simbols šajā straujo pārmaiņu laikmetā – simbols tam, ka cilvēks ir daļa no dabas, kur visu pamatu pamats ir kalpošana dabas likumiem, kur valda līdzsvars un savstarpēja atkarība. Atgādinājums tam, lai mēs pārāk neattālinātos no dabas un no jauna iegūtu kontaktu ar zemi.

Leģenda vēsta, ka ezers radies no sērojošas mātes asarām, kad tās 5 dēli tika nogalināti karā. Piecas salas ezerā radušās no dēlu kapu kalniņiem
Ezera platība 285,9 ha, garums 3,5 km, platums 1,6 km, maksimālais dziļums 8,5 m (vidējais dziļums aptuveni 4,3 m). Krasta līnijas garums 16,4 km.

Nakšņošana Otepe pie Svētā (Puhajarve) ezera, pļava.

8. jūlijs, Otepe - Valga - Valka ( ~ 57 km, asfaltēts ceļš)
Maršrutā:

Valga

  • Paju kaujas memoriāls (pirms Valgas) – 1919.gada 31.janvārī pie Paju notika skarba kauja. Tā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Igaunijas neatkarības cīņu karā. Granīta piemineklis atrodas uz trīs pakāpju piramīdas.
  • Pedeles upe – upe šķērso Latvijas-Igaunijas robežu 2 reizes. Pēdējos gados ir veikti upes paplašināšanas darbi un uzsākta atpūtas parka, kurš atradīsies tieši uz robežas, izveide Valgas un Valkas iedzīvotājiem. Kā arī daudz strādāts, lai uzlabotu upes ūdens ekoloģisko stāvokli.

Valka

  • Lugažu Sv. Katrīnas luterāņu baznīca – dievnams celts 15.gs., vairākkārt dedzis, atjaunots 1910.gadā. Baznīcā apskatāma glezna „Svētais vakarēdiens” un 18.gs. pirmajā pusē darināts altāris. (tel. 4722893)
  • Valkas novadpētniecības muzejs – šajā ēkā 1849.-1890.g.atradās pedagoga un komponista Jāņa Cimzes vadītais Vidzemes draudžu skolotāju pirmais seminārs.

Nakšņošana pie Gaujas, pļava.

9. jūlijs, Valka - Smiltene - Rauna ( ~ 63 km, asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

  • Pa ceļam Vijciema čiekuru kalte , muzejs, tel., 6478620, (1895 – viena no vecākajām čiekuru kaltēm Eiropā). Unikālais tehnikas piemineklis saglabāts darba kārtībā, un 19.gs. beigās darināto autentisko iekārtu un aprīkojumu mūsdienās atkal izmanto čiekuru žāvēšanai. Ekskursijas laikā apmeklētāji var iepazīties ar kaltes iekārtu un tās darbības principiem, čiekuru apstrādes ciklu.
  • Vijciema ev. lut. Baznīca, Vijciema pagasts (1852), apskate pret ziedojumiem. Baznīca uzmanību piesaista ar savu vienreizējo fasādes apšuvumu – zvīņveida koka dēlīšiem. Latvijā ir tikai 8 koka dēlīšu apšuvuma baznīcas.

Smiltene

  • Lazdukalna skatu tornis, Parka iela 8a, tel. 6391450, ieeja Ls 0,20-0,50 pers. Tā augstums ir 21 m, bet skatu platforma atrodas 19 m augstumā. No torņa paveras labs skats uz Smilteni un tuvāko apkaimi.
  • Cērtenes pilskalns, Smiltene – takas velobraucējiem un kājāmgājējiem (noslēpumaini akmeņi, vēsturiskas vietas). Pilskalns ap 25 m augsts. 12.-13.gs. to apdzīvojuši senie latgaļi. Cērtenes pilskalns ir viens no agrāk pētītajiem pilskalniem Latvijā – tas uzmērīts un aprakstīts jau 1794.gadā. 1882.gadā pilskalnā izdarīti nelieli izrakumi, kuru laikā konstatēta bieza mālu kārta, ar ko bijušas nostiprinātas pilskalna nogāzes. Līdz mūsdienām labi saglabājies mākslīgi veidots līdz 12 m dziļš un 5 m plats pilskalna aizsardzības grāvis, kas norobežo pilskalnu no trim pusēm. No grāvja izraktās zemes uzmestas pilskalna plakuma malās, tā veidojot līdz 2 m augstu uzbērumu. Cērtenes pilskalna nocietinājuma grāvjus uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas (fortifikācija – nocietināšana) būvēm Latvijas pilskalnos. Pēc nocietinājuma veida un varenuma Cērtenes pilskalns uzskatāms par cietokšņa veida nocietinājumu.

Rauna

  • Raunas pilsdrupas – pils celta 1262.gadā. Pils bijusi arhibīskapu ziemas rezidence. Pie tās attīstījās apdzīvota vieta. 16.gs. sākumā pili pārbūvēja. 16.gs. vidū un 17.gs. beigās vareno pili daļēji nopostīja. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils galvenie korpusi iespaidīgu pilsdrupu veidā, kas paceļas ne mazāk iespaidīgā pilskalnā.
  • Tanīsa pilskalns – pilskalns atrodas stāvā, 24 m augstā Raunas ielejas krastā. Pilskalna vieta bijusi apdzīvota jau 6.gs. pirms Kristus, bet 13.gs. šeit atradies viens no lielākajiem un vislabāk nocietinātajiem seno latgaļu centriem. Pilskalns apdzīvots līdz pat 14.gs.
  • Raunas Staburags – blīvo saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja Raunas labajā krastā veidojusies vairāku tūkstošu gadu laikā, no avotu ūdeņiem izgulsnējoties kaļķiezim. Tā turpina veidoties arī mūsdienās. Raunas Staburaga kraujas raksturīgākās daļas garums ir 17 m, augstums līdz 3,5 m. Kraujā neliela niša, pār kuras ieeju plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Pēc Daugavas Staburaga klints applūdināšanas Raunas Staburags ir raksturīgākais šāda veida šūnakmens veidojums Latvijā.

Nakšņošana Raunā, pļava, no cilvēka Ls 0,50.

10. jūlijs, Rauna - Bērzkrogs - Taurene - Vecpiebalga - Ineši - Ērgļi ( ~ 69 km, asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

Bērzkrogs

  • Savvaļas zirgu ferma. Cena 0.40 Ls no cilvēka.

Taurene

  • Nēķina (Taurenes) muiža – muižas apbūves kompleksā, kas veidojies 19.-20.gs., pašlaik ietilpst muižas pils, alus darītavas, ledus pagrabi un kalēja smēde, kā arī parks.
  • Lodes-Taurenes ezeri – tā ir subglaciālās iegultnēs izvietotu ezeru grupa, kas stiepjas 12 km garumā. Vairums lielāko ezeru – Bānūžu, Ilzes Stupēnu, Dabaru ezers – ir salīdzinoši šauri, gari, stiepti un dziļi. Daudziem ezeriem cauri tek Gauja, tādējādi tas ir pirmais nozīmīgais Gaujas augšteces ūdensguves posms.

Ineši

  • Vecpiebalgas muižas pils Inešos – muiža kā vienots komplekss veidots 18.-19.gs. Stāvajā Orisāres upītes krastā muižas pils klasicisma stilā celta 1786.gadā grāfu Šeremetjevu laikā. Muižas pils nodedzināta 1905.gada nemieros, atjaunota 1909.gadā. Ap pili ir regulāra plānojuma ainavu parks ar vairākiem desmitiem vietējo un svešzemju sugu stādījumu.

Nakšņošana pie Ogres upes, pļava.

11.jūlijs, Ērgļi - Odzienas muiža - Koknese ( ~ 46 km, asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

Ērgļi

  • Ērgļu pilsdrupas – mūra pils Ogres labajā krastā celta ap 1341.gadu. Pētnieki uzskata, ka pils sagrauta 17.-18.gs. karos. No tās saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
  • Skanstes kalns – Ogres kreisajā krastā aiz ūdenskrātuves aizsprosta atrodas Skanstes kalns – pilskalns, kas bijis apdzīvots vēlā dzelzs laikmetā. Par pilskalnu ir saglabājusies baisa teika, ka brīdī, kad tam uzbrucis ienaidnieks, pils jaunavas ietinušās audeklos un pa logiem ielēkušas Ogres upē.

Odziena

  • 19.gs. vidū muižkunga Brimmera laikā celtā Odzienas muižas pils savulaik bijusi viena no izteiksmīgākajām Latvijas neogotikas stila celtnēm, kam līdzīgi analogi tapuši Vācijā un Polijā. Muižas kompleksā ietilpušas vairāk nekā 30 dažādu ēku. 1905.gada nemieru laikā pili nodedzināja, pēc 1.pasaules kara daļēji atjaunoja. 2.gs. 30.gados vienā pils daļā ierīkoja dzīvokļus, citā – sarīkojumu telpas, bet daļa tā arī palika neizbūvēta. Turpmākajās desmitgadēs pils pakāpeniski gāja bojā, un mūsdienās kādreiz tik greznā Odzienas muižas pils jau ir pārvērtusies par graustu – ēkai vairs nav jumta, pārsegumu un logu. Saglabājušās tikai pils sienas, tomēr neogotiskie ēkas fasādes elementi, augstais tornis un ēkas būvapjoms ļauj iztēloties pils kādreizējo varenību un apjaust iznīcībai atstātās kultūrvēsturiskās vērtības. Kaut arī šādu, Odzienas pili tomēr ir vērts apmeklēt.

Koknese

  • Kokneses pilsdrupas. 1209.gadā bīskaps Alberts te lika bijušās senlatviešu pils vietā uzcelt mūra pili. Ziemeļu kara laikā, 1701.gadā pēc pils uzspridzināšanas, tā vairs netika atjaunota (Pilsdrupu apskate: pieaugušajiem Ls 0,30, skolniekiem/studentiem Ls 0,20)
  • Kokneses parks. Platība 18 ha. Takas aizved pie tēlnieka Ģirta Burvja izveidotās 11 m augsts koka skulptūras „Mūžībai”, Jaunās pils drupām, appludinātā Pērses ūdenskrituma piemiņas akmenim „Pērses meitene”, zviedru laiku riņķa krustiem, čuguna lielgabaliem, 2.pasaules karā kritušo kapiem.
  • Kokneses muižas ansamblis. Saglabājusies kādreizējā pārvaldnieka māja, kurā no 1885.-1887.gadam dzīvojis Rūdolfs Blaumanis, par ko vēsta 1933.gadā uzstādītā piemiņas plāksne. Pašreiz ēkā atrodas tūr. inf. Centrs un Valsts meži.

Nakšņošana Koknesē: „Senču” saimniecība, pļava, no cilvēka Ls 0,50.

12. jūlijs, Koknese - Staburags - Sece - Skrīveri - Madliena ( ~ 58 km, asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

  • Pārcelšanās pāri Daugavai ar plostiem. Staburags
    Teiksmām apvītā saldūdens kaļķiežu klints. Klints bijusi 18,5 m augsta un tā veidojusies no izplūstošo avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās esošajiem augiem. 2003.gadā atklāta piemiņas zīme Staburagam „Dieva auss”.
  • Sece
  • Pļaviņu HES. Hidroelektrostacija celta no 1961.-1966.gadam. Pļaviņu HES uzskata par unikālu, jo pirmoreiz hidroceltniecības praksē HES celta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu – 40 m. HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Enerģētiķu iela – garākais tunelis Latvijā.
  • Tikšanās ar Eduardu Zablocki, „Daugavbordzēnos” Aizkraukles pagastā.

Madliena

  • Plāteres pilskalns – ir viedoklis, ka Plāteres pilskalns pirms Latvijas Austrumu robežas pārcelšanas bija Latvijas ģeogrāfiskais centrs. Otrkārt, lai šai vietai piešķirtu vairāk romantisma, Plāteres lielkungs senajā pilskalnā licis uzcelt mākslīgas pilsdrupas, un šis viltojums saglabājies līdz mūsdienām. Pilskalna apkārtnē uzmeklējami arī divi dižozoli 6 m apkārtmērā.

Nakšņošana Madlienas pagastā. Saimniecība „Krasti” (tel. 9426836), telts vieta 1.-Ls

13.jūlijs, Madliena - Zaube - Nītaure ( ~ 42 km, grantēts ceļš)
Maršrutā:

Zaube

  • Zaubes ozols – devītais resnākais Latvijas ozols, tā iespaidīgums rakstos pieminēts jau 20.gs. sākumā.
  • Zaubes muiža un pilsdrupas – no 18.gs. muižas kompleksa pašlaik apskatāma dzīvojamā māja, ūdens sūknētava, parks ar 76 svešzemju sugu stādījumiem un muižkungu kapsēta. Kad 13.gs. Zaube nonāca Livonijas ordeņa varā, ordenis šeit uzcēla mūra pili, ko nopostīja Livonijas kara un pēcāk – Zviedru-Poļu kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas.

Nakšņošana Nītaurē pie „Salmiņu” saimniecības, pļava pie upes

14. jūlijs, Nītaure („Salmiņi”) - Augšlīgatne - Sigulda - Krimulda ( ~ 53 km, asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

Nītaure

  • Ekskursija eksotisko putnu dārzā (strausi, ibisi, pāvi u.c.), no cilvēka Ls 0,30.
  • Strausa omlete 1.-Ls, Strausa gaļa 7.-Ls kg

Sigulda, Krimulda

  • Turaidas muzejrezervāts (Turaidas pils, Dainu kalns, Turaidas rozes kaps, Turaidas muiža u.c.) – cena pieaugušajiem 2.- Ls, studentiem 0.80.- Ls, skolēniem 0.50.-Ls
  • Vējupīte un tās apkārtne – Satezeles pilskalns (13.gs. sākumā Satezeles pilskalnā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils), Kraukļu aiza un Kraukļu ala, Paradīzes kalns (no Paradīzes kalna vietām paveras plaši skati uz Gaujas senleju un Turaidas pili).
  • Velnalas klintis un Krimuldas Velnala – Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena, kas paceļas no pašas upes ūdeņiem.
  • Raganu katls – Latvijā (un Baltijā) unikāls ģeoloģisks veidojums, kas radies, ūdeņiem izraisot smilšakmens iežu sufoziju un eroziju stāvajā Daudas upītes krasta nogāzē. Šo dabisko procesu rezultātā izveidojies ap 30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegrauzums, kurā aktīvi ģeoloģiskie procesi turpinās arī mūsdienās.

Nakšņošana Krimuldas pils parkā – 19.gs. vidū firstam Līvenam būvētā neoklasicisma stila pils 20.gs. 20.gados pēc muižas atsavināšanas nonāca Sarkanā Krusta īpašumā, kas tajā izveidoja bērnu sanatoriju.
Izmaksas:
Telts vieta Ls 0,80
Duša Ls 0,50
Šarko duša Ls 4,50 (30 min)
Zemūdens masāža Ls 4,50
Ķermeņa masāža, klasiskā (stunda): vispārējā Ls 12.
Pirts (sauna) grupa Ls 35.
Brokastis Ls 1,50

15.jūlijs, Krimulda - Sigulda - Rīga - Brīvdabas muzejs ( ~ 61 km, asfaltēts ceļš)
Maršrutā:

Rīga

Rīga – Baltijas valstu centrālā pilsēta! Tās vēsture aizsākās 1201. gadā, kad pēc bīskapa Alberta pavēles tika uzsākta pilsētas nocietinājumu būve. Līdz tam šajā vietā bija lībiešu ciems ar līdzīgu nosaukumu.
Rīgas vēsture caur gadsimtiem saistījusies ar tirdzniecību – gan laikā kad tā bija Hanzas dalībpilsēta, gan laikos kad tajā valdījuši citu tautu iebrucēji. 13. – 15.gadsimtā tie galvenokārt bija vācieši, kam sekoja poļi, tad 17. gadsimtā zviedri, padarot to par lielākot Zviedrijas karalistes pilsētu, un pēc Krievijas cara Pētera I „Baltijas loga” izciršanas, arī krievi. 19.gs Rīgai bija jauna tēla nākšanas gadsimts, kad pilsēta īsā laikā attīstīja industriālas pilsētas tēlu, kļūstot par 5. lielāko pilsētu Krievijas Impērijā. Tomēr līdz ar to, 19.gs. izskaņa un 20. gs sākums ir Rīgas ziedu laikmets, kad attīstās tās parku, arhitektūras un mākslas kultūra , kura lielākoties ir saglabājusies Rīgā.
Rīga – mazā Parīzē... Šāds salīdzinājums itin bieži dzirdams par Rīgu, jo tā apbur tāpat kā tās Rietumeiropas māsa.
Šodien Rīga ir kosmopolītiska, moderna un zaļi domājoša pilsēta ar ~ 800 000 iedzīvotāju, kuras galvenās dominantes ir Rīgas torņi, Vecpilsēta, smaidīgi cilvēki un Rīgas melnais balzāms.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs dibināts Juglas ezera krastā 1924.g. pēc Pieminekļu valdes pieņemta lēmuma. Uz to no visiem Latvijas novadiem tika atgādāti tautas celtniecības paraugi – ēkas un to kompleksi , kuros tika iekārtota atbilstošs interjers. Tā misija bija saglabāt Latvijas kultūrvēsturiskajai ainavai raksturīgās arhitektūras un kultūras vērtības un nodrošināt iespēju ar tām iepazīties vienotā objektā. Tagad, 80 gadus pēc dibināšanas, šķiet - muzejs objektīvo iespēju robežās ir saturiski piepildīts. Atliek uzcelt un iekārtot vairākas agrāk iegādātas ēkas un pētīt vākumu kopsakarā ar tautas celtniecības tradīcijām un toreizējo ļaužu dzīvi. Taču vienmēr noteicošais paliks un būs - sargāt, sargāt un nosargāt mūsu kopējo krājumu: "...sendienu dzīves redzamo saturu..."

  • Tikšanās ar Baronu dzimtu.

Nakšņošana Brīvdabas muzejā, pļava.

16.jūlijs, Rīga - Ķemeri - Jaunpils - Struteles muiža ( ~ 70 km, asfaltēts + grantēts ceļš)
Rīga - Ķemeri, braukšana ar vilcienu. (Biļetes cena kopā ar bagāžu: 0.85 -Ls)
Maršrutā:

Jaunpils

  • Jaunpils pils un parka apskate. 1301.gadā būvētā Livonijas ordeņa pils celta kā cietoksnis, ko no trijām pusēm apņem ūdens. Jaunpils pils īpaša ar to, ka ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas gandrīz nemaz nav mainījusi savu būvapjomu un ārējo izskatu.

Struteles muiža – K.Barona mūža pirmie gadi aizvadīti šeit, kur tēvs pildījis vagara pienākumus. Pie ēkas, kurā mitusi Baronu ģimene, novietota piemiņas plāksne. Pilī vēl nesen darbojusies
K. Barona pamatskola, tagad tā likvidēta un muižas komplekss kļuvis par privātīpašumu.

Nakšņošana pie Struteles muižas, pļava.

17.jūlijs, Strutele - Irlava - Zemīte - Kandava - Sabile ( ~ 67 km asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

Kandava

  • Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs – Kandava ir pievilcīga ar tās vēsturisko centru – vecpilsētas laukumu un tā apbūvi. Uzmanību piesaista stāvās ieliņas un Liekās ielas noslēgums kalna „Vējspārns” nogāzē, kur ēkām katrā galā ir dažāds stāvu skaits. Atsevišķas ēkas grezno caurstaigājamas velves. Tāpat ir saglabājušās divas no laukakmeņiem bruģētas ielas un vecākais akmens mūra tilta Latvijā.
  • Kandavas kuršu pilskalns – tagadējā Kuršu pilskalna (tautā saukts Senču pilskalns vai Velna gulta) vietā bijusi Kandavas Kuršu pils – viens no Vanemas zemes centriem. Pirmo reizi pils minēta 1230.gada līgumā, kurā kurši solījušies kristīties. Kāda teika stāsta, ka, nākot sliktajam ienaidniekam, pils nogrimusi un vairs neesot uzcēlusies.
  • Savvaļas dzīvnieki „Riebiķos”. Pieaugušajiem Ls 0,50, skolniekiem, studentiem Ls 0,30.

Nakšņošana pie Abavas Rumbas, pļava (no cilvēka 0. 50- Ls)

18. jūlijs, Sabile
Maršrutā:

  • Sabiles vēsturiskais centrs
  • Sabiles luterāņu baznīca
  • Sabiles Vīna kalns – vīna dārzi Abavas labā krasta nogāzē tika kopti jau bruņinieku un hercogu laikos, un Sabiles vīnu sūtīja pat uz ārzemēm. Vīnogulājus atkal sāka audzēt 1938.gadā pēc vīnogu audzētāja P.Gailīša ierosmes. Kopš 1999.gada katru gadu jūlija otrajā pusē pilsētā notiek Vīna svētki. Vīna kalns ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogulāju dārzs.
    Ekskursija: studentiem, skolniekiem, pensionāriem Ls 0,15, pieaugušajiem Ls 0,30, grupām 10% atlaide.
  • Sabiles pilskalns – 25 m augstais pilskalns, kas slejas Abavas senlejas pamatkrasta augšdaļā, no divām pusēm norobežo gravas, tā austrumu pusē izveidots 6 m augsts valnis. 11.-17.gs. pilskalnu apdzīvojuši pārkuršoti lībieši, kas nodarbojušies ar amatniecību. No pilskalna virsotnes paveras plašs skats uz Abavas ieleju, Pedvāli un Sabiles pilsētu.
  • Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs – ainaviskajā Abavas senielejas krasta nogāzē bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu apkārtnē 1992.gadā pēc tēlnieka O.Feldberga ierosmes izveidots ap 150ha plašs brīvdabas mākslas muzejs – parks. Brīvdabas ekspozīcijā, kas izvietota visā muzeja teritorijā gar apmeklētāju takām, apskatāmi laikmetīgās mākslas darbi – instalācijas, skulptūras u.c. darinājumi.
    Ekskursija: pieaugušajiem Ls 1,50, studentiem, skolniekiem, pensionāriem Ls 0,70.
  • Zviedru cepure (Ķempju Piltiņkalns)
  • Abavas rumba
  • Sudmaļu ūdenskritums
  • Māras kambari – vairākas nelielas plaisveida smilšakmens alas un atsegumi, kas izveidojušies Abavas labā krasta sāngravā. Māras kambari senatnē esot bijusi kulta vieta. Runā, ka naktīs tur varot redzēt nāras dejojam.
  • Īvandes ūdenskritumi
  • Rendas muižas ansamblis

Nakšņošana pie Abavas Rumbas, pļava (no cilvēka 0. 50 ,- Ls)


19.jūlijs, Sabile - Talsi - Dundaga ( ~51 km asfaltēts + grantēts ceļš)
Maršrutā:

Talsi

  • Talsu pilskalns – arheoloģiskie izrakumi liecina, ka 10.-14.gs. te atradies viens no labāk nocietinātajiem un lielākajiem Vanemas lībiešu, vēlāk kuršu apdzīvotiem pilskalniem. Vairāki vēsturnieki arī Talsu pilskalnu min kā iespējamo kuršu valdnieka Lamekina rezidenci.
  • Talsu pilsētas vēsturiskā centra apskate – pilsētas vēsturiskā apbūve uz pakalniem ap Baznīckalnu Talsu un Vilkmuižas ezeru krastos veidojusies galvenokārt 19.gs.

Dabas atpūtas parks „Laumas” – parka teritorijā izveidotas vairākas takas: Bišu taka, Augu taka, Meža taka un Sporta taka. Vislielāko atzinību apmeklētāju vidū izpelnījusies Bišu taka, kurā netradicionālā veidā ar dažādu atrakciju palīdzību tiek iepazīta bišu dzīve.
Ekskursija: pieaugušajiem Ls 1,50, skolniekiem Ls 1,00, pensionāriem Ls 0,70, gids (arī svešvalodā) Ls 3,00. Ja ir grupa virs 25 cilvēkiem, tad gida pakalpojumi ir bez maksas. Dzīvu bišu apskate: 10 cilvēku grupa Ls 1.
6403240, www.laumas.lv

Nakšņošana pļavā, pirts.

20. jūlijs, Dundaga ( ~ 30 km)
Maršrutā:

Dundaga

  • Dundagas centrs: viduslaiku pils ar Zaļo jumpravu, parks ar Naudas ozolu, senā muižas kompleksa ēkas, Dakterleja, viena no lielākajām Kurzemes mūra baznīcām, mazbānīša stacija, Krokodils un daudz citu saistošu vietu, faktu un nostāstu. (Dundagas TIC gide Ruta Bērziņa: 3237858, 3237860)
  • Dundagas tuvākā apkārtne: dažādi auto un velomaršruti pa Dundagas tuvāko apkārtni (t.sk. gida pavadībā), atkarībā no vēlmēm un iespējām maršrutā var būt ietverta Kr.Baronam veltītā laukakmeņu piramīda, Kubalu skola-muzejs, Liepniekvalka alas, Puiškalns u.c. vietas) (Dundagas TIC gide Ruta Bērziņa: 3237858, 3237860)
  • Dundagas veloaplis – pa dabas un kultūrvēstures objektiem ar ekotūrisma ievirzi: Dundagas centrs – Liepniekvalka alas – bioloģiskā saimniecība „Jumari” – Valpenes piramīda – Kubalu skola-muzejs – krokodilu mednieka dzimtā mājvieta – pūteļa degustēšana saimniecībā „Jaunsniķeri” - savdabīgi koki, akmeņi, atgriešanās Dundagā. Ceļa segums – asfalts, grants, dažādi meža ceļi. Tikai gida pavadībā, iepriekš piesakot (Vides gide Alanda Pūliņa: 9444395, vakaros:3242862)

Pils apskate gida pavadiba 1 cilveks Ls 0,50, 1 skolēns - Ls 0,20.
Bioloģiskā saimniecība „Jaunsniķeri” pūdelis + dižrausis vienai personai Ls 0,40. Aigars Zadiņš, tel.
32 42801, Dundagas pagasts.
Bioloģiskā saimniecība „Jumari” kompleksās pusdienas - Ls 2,50. Saimniece Gunita Tropiņa, tel. 32 43735, Dundagas pagasts.

FINIŠS
Autobuss uz Rīgu


1859. gada Kr. Barona atmiņas ceļā no Tērbatas līdz Dundagai.
Ievērojamais latviešu kultūras darbinieks Krišjānis Barons savas atmiņas sarakstīja mūža nogalē, un saskaņā ar viņa vēlēšanos tās neizdeva dzīves laikā.

Kr. Barons: - „Mans ceļojums kājām pa Vidzemi un Kurzemi 1895. gada vasarā.
Kurzeme man jau daudzmaz bija pazīstama. Dzimis Kurzemes vidus apgabalā Strutelē, bērnu dienas pavadīju Īlē, pirmo skolu apmeklēju Dobelē, tad pārcēlos uz Kurzemes pašu ziemeļrietuma galu, Dundagu. No turienes apmeklēju Ventspils apriņķa skolu un pēc tam Jelgavas ģimnāziju.
Vidzeme man bija gluži sveša, tikai pasta kulbā biju kādas reizes braucis no Rīgas uz Tērbatu un otrādi. Lai ar Vidzemes dabu un ļaudīm cik necik iepazītos, nospriedu pa vasaras brīvdienām kājām pārceļot no Tērbatas caur Vidzemi uz mājām, uz Dundagu.
Gan vēlējos sev otru pastāvīgu ceļa biedru, bet tāds man gadījās tik pirmā ceļa posmā - no Tērbatas līdz valkai. Tas bija medicīnas students Kalniņš. Nolēmām vispirms apmeklēt Svēto ezeru. Tas bija mūsu pirmās dienas gājiens.
Pārgulējuši krogū pie ezermalas, nākošo dienu gan apstaigājām kājām ezeram visapkārt, gan pārbraukājām pašu ezeru un viņa saliņas laivā, gan izpeldējāmies viņa dzidrajā ūdenī.
Beidzot aizgājām uz tuvējo pagasta skolu, tur pa nakti pārgulēt.
Skolotājs, igaunis, mūs laipni uzņēma un atvēlēja mums pa vasaru tukšās skolas telpas pārgulēšanai. Ierīkojām savas guļas vietas uz plašajiem skolas galdiem un cerējām pēc dienas strapacēm drīz maigi iemigt, bet vīlāmies; drīz sākām knosīties. Sveci aizdedzinājuši, tīri izbijāmies. Mūsu guļas vietas čumēja un kustēja no sarkanajiem kustonīšiem, no blaktīm. Cīņa ar šiem leģioniem būtu veltīga bijusi, tādēļ atstājām kaujas lauku un aizmukām uz mežu. Tur uz cinīša galvu nolikuši, mierīgi pārlaidām īso vasaras nakti.”

Kr. Barons gāja pa sava laika lielceļiem. Tie gan 146 gados ir mainījušies.

Kr. Barons: - „Vispirms aizgāju uz Valkas skolotāju semināru, kur toreiz par direktoru bija pazīstamais Jānis Cimze, kam latviešu izglītības ziņā tik lieli nopelni. Tur mani viesmīlīgi uzņēma.”

Dzimtbūšanas atcelšanas likums (1819. g.) paredzēja skolu organizēšanu. Bija vajadzīgi skolotāji. Mācītāji nolemj atvērt skolotāju semināru un par tā vadītāju sagatavot Cimzi.
Vēlāk semināru pārceļ uz Valku. Mācības notiek vācu valodā. Seminārā uzņem tikai audzēkņus ar muzikālo dzirdi.

Kr. Barons: - „No Valkas gāju caur Smilteni, Raunu uz Vec-Piebalgu. Piebaldzēni mani sevišķi interesēja. Tie gan izloksnē, gan savā dzīvē dažādi atšķīrās no saviem kaimiņiem un bija tālu pazīstami kā apkārtstaigātāji tirgoņi, kas iznēsāja savus pašu darinātos audeklus.”

Līdz dzimtbūšanas atcelšanai Latvijas laukos zemnieku brīva pārvietošanās bija ierobežota. Tāpēc viena novada, pagasta, viena kunga īpašuma ļaudis, dzīvojot samērā norobežoti, izveidoja kopīgas pazīmes apģērbā, valodā (izloksnes), celtniecības paņēmienos un sadzīves ierašās. Īpaši esot izcēlušies piebaldzēni, un viņi arī ieguva plašāku pazīstamību ar saviem nepārspējamiem audumiem.

Kr. Barons: - „Iegāju arī baznīcā. Kā jau visās lauku baznīcās, labajā pusē bija vīriešu un kreisajā sieviešu „krēsli”. Krēslu muguras siena beidzās pie durtiņām ar augstāku stabiņu. Katrs vīrietis, krēsla ieiedams, uzlika savu cepuri uz stabiņu gala. Tā sakrājās vesela cepuru čupa. Es arī ievēroju šo parašu un uzliku savu studenta krāsu cepurīti cepuru kaudzes galā.”

Vecpiebalgas baznīca .1839. g. likts pamatakmens, 1845. g. Iesvētīta, sagrauta otrajā pasaules karā.
Nostāsts vēstīja - kad uz baznīcas mūra augošais bērziņš kļūs tik liels, ka no tā varēs izgatavot altāra krustu, baznīca atjaunosies.

Kr. Barons:- „No Piebalgas gāju uz Ērgļiem, kur zināju atrast priekšā manu labu draugu, mediķi Jurjānu. Kopā ar viņu apstaigājām apkārtni. Jurjāns labprāt iebaudīja alutiņu, tāpēc nereti iegriezāmies turienes krogos”

Klausaties, ceļa vīri,
Kā dzied Ērgļu krodzinieki;
Vimba dzied, Līburs velk,
Kaķarags darināja.

<< atpakaļ uz jaunumiem <<