jaunumi
talkas
par projektu olimpiešu klubs
darba grupa
konkurss
fotogalerija
avīze noslegums
atbalstitaji sludinājumi


7. - 23. jūlijā – visi uz riteņiem!!!!!
Šovasar jau otro reizi velomīļus aicina
Projekta Pēdas velomaratons „Barona un Petersona taka”
Ceļojuma sākums Tartu
(Igaunija), finišs Dundagā (Latvija)
UZMANĪBU!!! Velomaratonam varat pievienoties un izstāties jekurā Jūsu izvēlētā vietā!

Izbraukšana uz Tartu 6:00 no Rīgas Latviešu biedrības nama.
NEAIZMIRSTIET:
Pieteikties uz autobusu uz Tartu var pa e-pastu: velo@pedas.lv
Vietu skaits ierobežots!!!!!

Plānotais maršruts:
7.jūlijs – Tartu - Otepe (Igaunija)
8.jūlijs – Otepe - Valga (Igaunija) - Valka - Gaujas krasts
9.jūlijs – Gaujas krasts – Smiltene – Rauna
10.jūlijs – Rauna – Bērzkrogs – Taurene – Ineši
11.jūlijs – Ineši – Ērgļi
12.jūlijs – Ērgļi – Odzienas muiža – Koknese
13.jūlijs – Koknese – Staburags – Aizkraukle – Skrīveri – Plaužu ezers
14.jūlijs – Plaužu ezers
15.jūlijs – Plaužu ezers – Nītaure
16.jūlijs – Nītaure – Līgatne – Sigulda – Krimulda
17.jūlijs – Krimulda – Sigulda – Rīga
18.jūlijs - Rīga – Slampe
19.jūlijs – Slampe – Jaunpils – Strutele
20.jūlijs – Strutele – Irlava – Zemīte – Kandava – Sabile
21.jūlijs – Sabile
22.jūlijs – Sabile – Talsi - Dundaga
23.jūlijs – Dundaga

VELO MARATONA PROGRAMMA
Sadarbībā ar
Tartu Informācijas centru

Izbraukšana no Rīgas Latviešu biedrības nama
7. jūlijā plkst 6:00

7.jūlijā 12:00 - atklāšanas ceremonija un starts Tartu rātslaukumā
Marju Varblane – uzstāšanās ar dūdām
Atklāšanas uzrunas (Veljo Lamps, Sporta nodaļas vadītājs, Mati Tolmoff, Igaunijas Sporta muzeja direktors)
Tūrisma aplis pa Tartu pilsētu

Potenciālo velobraucēju ērtībai ievietojam katras dienas maršruta kartes.
Uzmanību apzīmējumiem!
apmetnes vieta iestādam koku/kokus ceļamies pāri Daugavai ar plostu atpūta pie dabas krūts
atpūta pie dabas krūts siena talka ekskursija eksotisko putnu dārzā nakts pārgājiens
Kurzemes nacionālā virtuve zaļumballe talka velomaratona finišs
ievērojamāko objektu apskate brīvdabas koncerts velomaratona starts
svinīgas uzrunas

7. jūlijs, Tartu - Otepe



Tartu – labu domu pilsēta

Vecpilsēta:

  • Rātslaukums
    Trapeces formas centrālo laukumu ieskauj ēkas klasiskā stilā. Kopš 1998. gada Rātslaukumu rotā skulptūra, kura attēlo studentus, kas skūpstās.
  • Rātsnams
    Trešais pilsētas rātsnams vienā un tajā pašā vietā – iepriekšējās ēkas tika izpostītas ugunsgrēkos. 18. gadsimtā būvēto apakšstāvu aizņēma cietums un svaru māja. Augšējos stāvus izmantoja pilsētas Rāte. Līdz pat šai dienai Rātsnamā darbojas Pilsētas Dome un pilsētas pārvalde. Pusdienlaikā, plkst. 6 un 9 vakarā jūs varat dzirdēt, kā spēlē kuranti no 18 zvaniem, kas izgatavoti Vācijā.
  • Kivisilla mākslas galerija
    Ēka celta 1793. gadā blakus pilsētas viduslaiku mūrim. Vienu ēkas sienu, kas vērsta pret upi, balsta senais pilsētas mūris, bet pārējās ir būvētas uz pāļiem. Tāpēc ēka ir sasvērusies, un Tartu iedzīvotāji to dēvē par „Šķībo māju”. Galerijā jūs varat apskatīt pastāvīgu Igaunijas mākslas ekspozīciju.
  • Universitātes galvenā ēka
    1699. gadā universitātes darbību pārtrauca karš. No jauna universitāte tika atvērta 1802. gadā.
    1809. gadā tika iesvētīta pēc Johanna Vilhelma Krauzes projekta būvētā universitātes galvenā ēka.
    Aula, kurā tiek rīkoti paši svinīgākie pasākumi un koncerti, ir lielisks interjera dizaina paraugs.
  • Sv. Jāņa baznīca.
    Būvēta 14. gadsimta pirmajā pusē. Unikāls gotiskās arhitektūras paraugs visas Eiropas mērogā ar saglabātām gandrīz 1000 terakotas figūrām. Baznīca bija stipri cietusi II Pasaules kara laikā. Pēc ilgstošas restaurācijas baznīca tika svinīgi atkal atklāta 2005. gada 29. jūnijā, Tartu pilsētas svētku dienā.

Domkalns:

  • Katedrāles drupas.
    Katedrāles būvniecība sākās 13. gadsimtā. To pabeidza 15. gadsimtā kā trīsjomu baziliku. Katedrāle tika nopostīta reformācijas un Livonijas kara laikā. Visbeidzot 1624. gadā katedrāli galīgi iznīcināja ugunsgrēks. 1807. gadā korī uzbūvēja universitātes bibliotēku, kas šeit darbojās līdz pat 1982. gadam. Šobrīd šīs telpas aizņem Universitātes vēstures muzejs. Tornī drupās tiks uzbūvēti skatu laukumi.
  • Eņģeļu tilts
    Uzbūvēts 1838. gadā. Tilta pusi, kas vērsta pret Domkalnu, rotā universitātes (kas no jauna tika atvērta 1802. gadā) pirmā rektora G. F. Parrot bareljefs. Tilta nosaukums, iespējams, ir atvasināts no vārdiem “inglise sild” (“angļu tilts”), jo daļa no Domkalna ir izplānota angļu stilā.
  • Velnu tilts
    Uzbūvēts, lai iemūžinātu Krievijas caru Romanovu dinastijas 300. jubileju 1913. gadā. Tas bija veltīts imperatora Aleksandra I piemiņai.

Otepē – Igaunijas ainavas dārgakmens

  • Otepē Dabas parks
    Otepē Dabas parks atrodas Valgas apriņķa ziemeļu daļā Otepē, Palupera, Puka un Sangastes pagastu teritorijā. Dabas parks aptver 22 430 ha Otepē augstienes centrālajā daļā, kuras kopējā platība ir 1 180 km2. Teritorijas ziņā Otepē augstiene ir lielākā aizsargājamā ainavu teritorija Igaunijā.
  • Otepes simbols – Linnamagi kalns, kura forma atgādina lāča galvu, no kurienes pilsēta ieguvusi savu nosaukumu. Otepe pirmoreiz tiek minēta Novgorodas rakstos 1116.gadā. Pirmā seno igauņu apmešanās šeit datējama ar II gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. 1224. gadā šeit vācieši uzcēla mūra cietoksni, ko iznīcināja 1480. gadā.
  • Otepes baznīca tika uzcelta 1889 – 1890 gados. No agrākās ēkas saglabājies vien tornis ar smaili neobaroka stilā. Trīsjomu ēka, bagātīgi grezns neogotikas stila interjers. Altāri apgleznojis H.Šprengels 1880. gadā, zvans liets Rīgā 1853.gadā. Pirmais baznīcas skolotājs – igaunis Otepes baznīcā bija Jākobs Hurts. 1884. gadā šajā baznīcā iesvētīja zili-melni-balto Igaunijas studentu biedrības karogu, kas 1922. gadā kļuva par Igaunijas valsts karogu. 1996. gadā mācītājmuižā tika atklāts Igaunijas karoga muzejs.
  • Enerģētiskais stabs – piemineklis uzcelts 1992.gada 1.oktobrī, lai atzīmētu pozitīvu enerģētisko lauku eksistenci Otepē. Enerģētiskais stabs ir arī kā simbols šajā straujo pārmaiņu laikmetā – simbols tam, ka cilvēks ir daļa no dabas, kur visu pamatu pamats ir kalpošana dabas likumiem, kur valda līdzsvars un savstarpēja atkarība. Atgādinājums tam, lai mēs pārāk neattālinātos no dabas un no jauna iegūtu kontaktu ar zemi.
  • Pihajerva ezers
    Pihajerva (Pühajärv) ezers ir lielākais ezers Otepē augstienē: tā garums ir 3,5 km, platākā vieta 1,6 km, lielākais dziļums 8,5 m, platība 292,6 ha un kopējais krasta līnijas garums ir 16,4 km.
    Ezera krastos ir vairāki avoti, vispazīstamākais ir Armuallikas (Mīlestības avots) avots līcītī. Ezera dienvidu galā sākas Vaike-Emajogi upe. Parkā ezera krastā ir uzstādīta koka skulptūra par godu Tibetas tautas līdera Viņa Svētības Dalailamas XIV Tenzina Gjatco vizītei Igaunijā 1991. gadā.
    Pihajervs ir piemērots makšķerēšanai, te var peldēties un sauļoties; vasarā ir laivu noma; krastmalā ir atrodamas vairākas kafejnīcas, un pludmali uzrauga arī glābēji. Pihajerva pludmalei 2000. gada vasarā tika piešķirts Zilais Karogs, kas ir ekoloģiskā draudzīguma simbols Eiropā. Šī atzīšana tiek pieprasīta katru gadu.
  • Harimägi
    Harimägi ir viens no lielākajiem Otepē augstienes plato: saskaņā ar pēdējiem mērījumiem 211,3 m virs jūras līmeņa. Kalnu dēvē arī par Leenardi un Leonhardi kalnu.
    Kalna galā ir 28 m augsts koka skatu tornis; augstākās platformas augstums ir 24 m. No torņa paveras gleznains skats uz Otepē kalniem un pāri uz Vaike-Emajogi upes ieleju līdz Karula augstienei.
  • Sangastes pils
    1881. gadā pabeigtā Sangastes pils, kas piederēja slavenajam rudzu audzētājam grāfam Bergam, ir uzbūvēta pēc arhitekta Otto Pius Hippius zīmējumiem. Šī krāšņā muižas ēka no sarkanajiem ķieģeļiem ir viens no raksturīgākajiem historisma piemēriem visā Baltijas reģionā, un tās ārējā izskatā var pamanīt elementus, kuri atgādina Vindzoras pili Anglijā. Viesu uzmanību piesaista parks ar dīķiem un retām koku sugām un atbalsi zem parādes kāpņu velvēm.
    Lossiküla, Sangastes pagasts, Ph: +372 767 9300

Nakšņošana Annimatsi parkā. Cena – telts vieta 1 Eiro= 16 EKK, 0.80 LVL.
Iespēja nakšņot kempinga mājās = 6.4 Eiro = 100 EEK, 4.45 LVL
Vakara programmaa – Folk grupa "Vinland"


8. jūlijs. Otepe - Valga / Valka - Gaujas krasts



Valga – viena pilsēta, divas valstis

Valgai pilsētas tiesības 1584. gada 11. jūnijā piešķīra Polijas karalis Setfans Batorijs.
Apriņķa centrs Valga un Latvijas pilsēta Valka ir dvīņi, ko atdala Igaunijas/ Latvijas robeža. Robežu 1920. gadā iezīmēja starptautiska tiesas kolēģija britu pulkveža Stīvena Talentsa (Stephen Tallents) vadībā.

  • Paju kaujas memoriāls (pirms Valgas)
    Netālu no Paju muižas 1919. gada 31. janvārī notika viena no svarīgākajām neatkarības cīņu kaujām. Kopā ar igauņiem cīnījās arī somu brīvprātīgo pulks, dēvēts par Ziemeļu dēlu pulku. Šajā kaujā tika nāvīgi ievainots pats leģendārākais neatkarības cīņu līderis Juliuss Kuperjanovs. Piemiņu par šo kauju iemūžina granīta monuments uz trīspakāpju zemes piramīdas, ko kaujas 75. gadadienā 1994. gada 30. janvārī no jauna atklāja Igaunijas prezidents Lennarts Meri.
  • Pedeli atpūtas zona
    Uz Pedeli upes, ka šķērso dvīņu pilsētas Valgu un Valku, ir izraksti mākslīgi ezeri ar pludmalēm to krastos, te ir arī 2 tūristu takas, piemērotas atpūtai, un rotaļu laukumi bērniem.

Valka

  • Lugažu Sv. Katrīnas luterāņu baznīca – dievnams celts 15.gs., vairākkārt dedzis, atjaunots 1910.gadā. Baznīcā apskatāma glezna „Svētais vakarēdiens” un 18.gs. pirmajā pusē darināts altāris. (tel. 4722893)
  • Valkas novadpētniecības muzejs – šajā ēkā 1849.-1890.g.atradās pedagoga un komponista Jāņa Cimzes vadītais Vidzemes draudžu skolotāju pirmais seminārs.

Nakšņošana pie Gaujas, pļava.

9. jūlijs. Gaujas krasts - Smiltene - Rauna

  • Pa ceļam Vijciema čiekuru kalte, muzejs, tel., 6478620, (1895 – viena no vecākajām čiekuru kaltēm Eiropā). Unikālais tehnikas piemineklis saglabāts darba kārtībā, un 19.gs. beigās darināto autentisko iekārtu un aprīkojumu mūsdienās atkal izmanto čiekuru žāvēšanai. Ekskursijas laikā apmeklētāji var iepazīties ar kaltes iekārtu un tās darbības principiem, čiekuru apstrādes ciklu.
  • Vijciema ev. lut. Baznīca, Vijciema pagasts (1852), apskate pret ziedojumiem. Baznīca uzmanību piesaista ar savu vienreizējo fasādes apšuvumu – zvīņveida koka dēlīšiem. Latvijā ir tikai 8 koka dēlīšu apšuvuma baznīcas.

Smiltene

  • Lazdukalna skatu tornis, Parka iela 8a, tel. 6391450, ieeja Ls 0,20-0,50 pers. Tā augstums ir 21 m, bet skatu platforma atrodas 19 m augstumā. No torņa paveras labs skats uz Smilteni un tuvāko apkaimi.
  • Cērtenes pilskalns, Smiltene – takas velobraucējiem un kājāmgājējiem (noslēpumaini akmeņi, vēsturiskas vietas). Pilskalns ap 25 m augsts. 12.-13.gs. to apdzīvojuši senie latgaļi. Cērtenes pilskalns ir viens no agrāk pētītajiem pilskalniem Latvijā – tas uzmērīts un aprakstīts jau 1794.gadā. 1882.gadā pilskalnā izdarīti nelieli izrakumi, kuru laikā konstatēta bieza mālu kārta, ar ko bijušas nostiprinātas pilskalna nogāzes. Līdz mūsdienām labi saglabājies mākslīgi veidots līdz 12 m dziļš un 5 m plats pilskalna aizsardzības grāvis, kas norobežo pilskalnu no trim pusēm. No grāvja izraktās zemes uzmestas pilskalna plakuma malās, tā veidojot līdz 2 m augstu uzbērumu. Cērtenes pilskalna nocietinājuma grāvjus uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas (fortifikācija – nocietināšana) būvēm Latvijas pilskalnos. Pēc nocietinājuma veida un varenuma Cērtenes pilskalns uzskatāms par cietokšņa veida nocietinājumu.

Rauna

  • Raunas pilsdrupas – pils celta 1262.gadā. Pils bijusi arhibīskapu ziemas rezidence. Pie tās attīstījās apdzīvota vieta. 16.gs. sākumā pili pārbūvēja. 16.gs. vidū un 17.gs. beigās vareno pili daļēji nopostīja. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils galvenie korpusi iespaidīgu pilsdrupu veidā, kas paceļas ne mazāk iespaidīgā pilskalnā.
  • Tanīsa pilskalns – pilskalns atrodas stāvā, 24 m augstā Raunas ielejas krastā. Pilskalna vieta bijusi apdzīvota jau 6.gs. pirms Kristus, bet 13.gs. šeit atradies viens no lielākajiem un vislabāk nocietinātajiem seno latgaļu centriem. Pilskalns apdzīvots līdz pat 14.gs.
  • Raunas Staburags – blīvo saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja Raunas labajā krastā veidojusies vairāku tūkstošu gadu laikā, no avotu ūdeņiem izgulsnējoties kaļķiezim. Tā turpina veidoties arī mūsdienās. Raunas Staburaga kraujas raksturīgākās daļas garums ir 17 m, augstums līdz 3,5 m. Kraujā neliela niša, pār kuras ieeju plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi. Pēc Daugavas Staburaga klints applūdināšanas Raunas Staburags ir raksturīgākais šāda veida šūnakmens veidojums Latvijā.

Nakšņošana atpūtas vietā „Satekle”. Pļavā.

10. jūlijs. Rauna - Bērzkrogs - Taurene - Vecpiebalga - Ineši

Taurene

  • Nēķina (Taurenes) muiža – muižas apbūves kompleksā, kas veidojies 19.-20.gs., pašlaik ietilpst muižas pils, alus darītavas, ledus pagrabi un kalēja smēde, kā arī parks.
  • Lodes-Taurenes ezeri – tā ir subglaciālās iegultnēs izvietotu ezeru grupa, kas stiepjas 12 km garumā. Vairums lielāko ezeru – Bānūžu, Ilzes Stupēnu, Dabaru ezers – ir salīdzinoši šauri, gari, stiepti un dziļi. Daudziem ezeriem cauri tek Gauja, tādējādi tas ir pirmais nozīmīgais Gaujas augšteces ūdensguves posms.

Ineši

  • Vecpiebalgas muižas pils Inešos – muiža kā vienots komplekss veidots 18.-19.gs. Stāvajā Orisāres upītes krastā muižas pils klasicisma stilā celta 1786.gadā grāfu Šeremetjevu laikā. Muižas pils nodedzināta 1905.gada nemieros, atjaunota 1909.gadā. Ap pili ir regulāra plānojuma ainavu parks ar vairākiem desmitiem vietējo un svešzemju sugu stādījumu.

Nakšņošana atpūtas bāzē „Avotiņi” Ineša ezera krastā. No cilvēka 2.00 Ls. Ir pirts.

11.jūlijs. Ineši - Ērgļi

Ērgļi

  • Ērgļu pilsdrupas – mūra pils Ogres labajā krastā celta ap 1341.gadu. Pētnieki uzskata, ka pils sagrauta 17.-18.gs. karos. No tās saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
  • Skanstes kalns – Ogres kreisajā krastā aiz ūdenskrātuves aizsprosta atrodas Skanstes kalns – pilskalns, kas bijis apdzīvots vēlā dzelzs laikmetā. Par pilskalnu ir saglabājusies baisa teika, ka brīdī, kad tam uzbrucis ienaidnieks, pils jaunavas ietinušās audeklos un pa logiem ielēkušas Ogres upē.

Nakšņošanas vieta un cena tiks precizēta.

12. jūlijs. Ērgļi – Odzienas muiža – Koknese

Odziena

  • 19.gs. vidū muižkunga Brimmera laikā celtā Odzienas muižas pils savulaik bijusi viena no izteiksmīgākajām Latvijas neogotikas stila celtnēm, kam līdzīgi analogi tapuši Vācijā un Polijā. Muižas kompleksā ietilpušas vairāk nekā 30 dažādu ēku. 1905.gada nemieru laikā pili nodedzināja, pēc 1.pasaules kara daļēji atjaunoja. 2.gs. 30.gados vienā pils daļā ierīkoja dzīvokļus, citā – sarīkojumu telpas, bet daļa tā arī palika neizbūvēta. Turpmākajās desmitgadēs pils pakāpeniski gāja bojā, un mūsdienās kādreiz tik greznā Odzienas muižas pils jau ir pārvērtusies par graustu – ēkai vairs nav jumta, pārsegumu un logu. Saglabājušās tikai pils sienas, tomēr neogotiskie ēkas fasādes elementi, augstais tornis un ēkas būvapjoms ļauj iztēloties pils kādreizējo varenību un apjaust iznīcībai atstātās kultūrvēsturiskās vērtības. Kaut arī šādu, Odzienas pili tomēr ir vērts apmeklēt.

Koknese

  • Kokneses pilsdrupas. 1209.gadā bīskaps Alberts te lika bijušās senlatviešu pils vietā uzcelt mūra pili. Ziemeļu kara laikā, 1701.gadā pēc pils uzspridzināšanas, tā vairs netika atjaunota (Pilsdrupu apskate: pieaugušajiem Ls 0,30, skolniekiem/studentiem Ls 0,20)
  • Kokneses parks. Platība 18 ha. Takas aizved pie tēlnieka Ģirta Burvja izveidotās 11 m augsts koka skulptūras „Mūžībai”, Jaunās pils drupām, appludinātā Pērses ūdenskrituma piemiņas akmenim „Pērses meitene”, zviedru laiku riņķa krustiem, čuguna lielgabaliem, 2.pasaules karā kritušo kapiem.
  • Kokneses muižas ansamblis. Saglabājusies kādreizējā pārvaldnieka māja, kurā no 1885.-1887.gadam dzīvojis Rūdolfs Blaumanis, par ko vēsta 1933.gadā uzstādītā piemiņas plāksne. Pašreiz ēkā atrodas tūr. inf. Centrs un Valsts meži.

Nakšņošana Daugavas krastā Krievkalna pussalā. Bezmaksas.

13. jūlijs. Koknese – Staburags – Aizkraukle – Skrīveri – Plaužu ezers

  • Pārcelšanās pāri Daugavai ar plostiem. Staburags
    Teiksmām apvītā saldūdens kaļķiežu klints. Klints bijusi 18,5 m augsta un tā veidojusies no izplūstošo avotu ūdens, izgulsnējoties kalcija karbonātam uz klints virsmas un uz tās esošajiem augiem. 2003.gadā atklāta piemiņas zīme Staburagam „Dieva auss”.
  • Sece
  • Pļaviņu HES. Hidroelektrostacija celta no 1961.-1966.gadam. Pļaviņu HES uzskata par unikālu, jo pirmoreiz hidroceltniecības praksē HES celta uz mālsmilts un smilšmālu gruntīm ar maksimālo spiedienaugstumu – 40 m. HES ēka ir apvienota ar ūdens pārgāzi, zem kuras atrodas Enerģētiķu iela – garākais tunelis Latvijā.

Madliena

  • Plāteres pilskalns – ir viedoklis, ka Plāteres pilskalns pirms Latvijas Austrumu robežas pārcelšanas bija Latvijas ģeogrāfiskais centrs. Otrkārt, lai šai vietai piešķirtu vairāk romantisma, Plāteres lielkungs senajā pilskalnā licis uzcelt mākslīgas pilsdrupas, un šis viltojums saglabājies līdz mūsdienām. Pilskalna apkārtnē uzmeklējami arī divi dižozoli 6 m apkārtmērā.

Nakšņošana pie Plaužu ezera. Bezmaksas

14.jūlijs. Plaužu ezers

Atpūtas diena pie Plaužu ezera.
Nakšņošana pie Plaužu ezera. Bezmaksas.

15.jūlijs. Plaužu ezers – Nītaure („Salmiņi”)


Zaube

  • Zaubes ozols – devītais resnākais Latvijas ozols, tā iespaidīgums rakstos pieminēts jau 20.gs. sākumā.
  • Zaubes muiža un pilsdrupas – no 18.gs. muižas kompleksa pašlaik apskatāma dzīvojamā māja, ūdens sūknētava, parks ar 76 svešzemju sugu stādījumiem un muižkungu kapsēta. Kad 13.gs. Zaube nonāca Livonijas ordeņa varā, ordenis šeit uzcēla mūra pili, ko nopostīja Livonijas kara un pēcāk – Zviedru-Poļu kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājušās pilsdrupas.

Nakšņošana Nītaurē pie „Salmiņu” saimniecības, pļava pie upes

  • Ekskursija eksotisko putnu dārzā (strausi, ibisi, pāvi u.c.), no cilvēka Ls 1,o0.
  • Strausa omlete 1.-Ls, Strausa gaļa 7.-Ls kg

16.jūlijs. „Salmiņi” – Sigulda

Sigulda, Krimulda
Gaujas Nacionālais parks

  • Turaidas muzejrezervāts (Turaidas pils, Dainu kalns, Turaidas rozes kaps, Turaidas muiža u.c.) – cena pieaugušajiem 2.- Ls, studentiem 0.80.- Ls, skolēniem 0.50.-Ls
  • Vējupīte un tās apkārtne – Satezeles pilskalns (13.gs. sākumā Satezeles pilskalnā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils), Kraukļu aiza un Kraukļu ala, Paradīzes kalns (no Paradīzes kalna vietām paveras plaši skati uz Gaujas senleju un Turaidas pili).
  • Velnalas klintis un Krimuldas Velnala – Gaujas senielejas pēdējā varenākā klinšu siena, kas paceļas no pašas upes ūdeņiem.
  • Raganu katls – Latvijā (un Baltijā) unikāls ģeoloģisks veidojums, kas radies, ūdeņiem izraisot smilšakmens iežu sufoziju un eroziju stāvajā Daudas upītes krasta nogāzē. Šo dabisko procesu rezultātā izveidojies ap 30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegrauzums, kurā aktīvi ģeoloģiskie procesi turpinās arī mūsdienās.

Nakšņošana pļavā. Bezmaksas.

17.jūlijs Sigulda – Rīga (Brīvdabas muzejs)


Rīga

Rīga – Baltijas valstu centrālā pilsēta! Tās vēsture aizsākās 1201. gadā, kad pēc bīskapa Alberta pavēles tika uzsākta pilsētas nocietinājumu būve. Līdz tam šajā vietā bija lībiešu ciems ar līdzīgu nosaukumu.
Rīgas vēsture caur gadsimtiem saistījusies ar tirdzniecību – gan laikā kad tā bija Hanzas dalībpilsēta, gan laikos kad tajā valdījuši citu tautu iebrucēji. 13. – 15.gadsimtā tie galvenokārt bija vācieši, kam sekoja poļi, tad 17. gadsimtā zviedri, padarot to par lielākot Zviedrijas karalistes pilsētu, un pēc Krievijas cara Pētera I „Baltijas loga” izciršanas, arī krievi. 19.gs Rīgai bija jauna tēla nākšanas gadsimts, kad pilsēta īsā laikā attīstīja industriālas pilsētas tēlu, kļūstot par 5. lielāko pilsētu Krievijas Impērijā. Tomēr līdz ar to, 19.gs. izskaņa un 20. gs sākums ir Rīgas ziedu laikmets, kad attīstās tās parku, arhitektūras un mākslas kultūra , kura lielākoties ir saglabājusies Rīgā.
Rīga – mazā Parīzē... Šāds salīdzinājums itin bieži dzirdams par Rīgu, jo tā apbur tāpat kā tās Rietumeiropas māsa.
Šodien Rīga ir kosmopolītiska, moderna un zaļi domājoša pilsēta ar ~ 800 000 iedzīvotāju, kuras galvenās dominantes ir Rīgas torņi, Vecpilsēta, smaidīgi cilvēki un Rīgas melnais balzāms.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs dibināts Juglas ezera krastā 1924.g. pēc Pieminekļu valdes pieņemta lēmuma. Uz to no visiem Latvijas novadiem tika atgādāti tautas celtniecības paraugi – ēkas un to kompleksi , kuros tika iekārtota atbilstošs interjers. Tā misija bija saglabāt Latvijas kultūrvēsturiskajai ainavai raksturīgās arhitektūras un kultūras vērtības un nodrošināt iespēju ar tām iepazīties vienotā objektā. Tagad, 80 gadus pēc dibināšanas, šķiet - muzejs objektīvo iespēju robežās ir saturiski piepildīts. Atliek uzcelt un iekārtot vairākas agrāk iegādātas ēkas un pētīt vākumu kopsakarā ar tautas celtniecības tradīcijām un toreizējo ļaužu dzīvi. Taču vienmēr noteicošais paliks un būs - sargāt, sargāt un nosargāt mūsu kopējo krājumu: "...sendienu dzīves redzamo saturu..."

Nakšņošana Brīvdabas muzejā pļavā. Bezmaksas.

18.jūlijs. Brīvdabas muzejs – Slampe

Nakšņošana viesu mājā „Pilsētnieki”. Cena tiks precizēta.

19.jūlijs. Slampe – Džūkste – Lestene – Jaunpils – Strutele


Lestene

  • Lestenes luterāņu baznīca celta 1704.-1709.gadā, tās zvans atliets 1740.gadā, tornis atjaunots 1890.gadā.
  • 2.pasaules karā kritušo latviešu karavīru brāļu kapi, blakus Lestenes luterāņu baznīcai. Šajos kapos pārbedīts vairāk nekā 900 2.pasaules karā kritušo karavīru, galvenokārt Kurzemes cietokšņa cīņu laukos, Zemgales un Vidzemes kaujās kritušie. Kapos uzstādīts tēlnieces A.Dumpes veidotais piemineklis „Dzimtene Māte - Latvija”.

Jaunpils

  • Jaunpils pils un parka apskate. 1301.gadā būvētā Livonijas ordeņa pils celta kā cietoksnis, ko no trijām pusēm apņem ūdens. Jaunpils pils īpaša ar to, ka ir viena no nedaudzajām Latvijā, kas gandrīz nemaz nav mainījusi savu būvapjomu un ārējo izskatu.

Struteles muiža – K.Barona mūža pirmie gadi aizvadīti šeit, kur tēvs pildījis vagara pienākumus. Pie ēkas, kurā mitusi Baronu ģimene, novietota piemiņas plāksne. Pilī vēl nesen darbojusies K. Barona pamatskola, tagad tā likvidēta un muižas komplekss kļuvis par privātīpašumu.

Nakšņošana pie Struteles muižas, pļava. Bezmaksas.

20.jūlijs. Strutele – Irlava – Zemīte – Kandava – Sabile (Abavas rumba)

Kandava

  • Kandavas pilsētas vēsturiskais centrs – Kandava ir pievilcīga ar tās vēsturisko centru – vecpilsētas laukumu un tā apbūvi. Uzmanību piesaista stāvās ieliņas un Liekās ielas noslēgums kalna „Vējspārns” nogāzē, kur ēkām katrā galā ir dažāds stāvu skaits. Atsevišķas ēkas grezno caurstaigājamas velves. Tāpat ir saglabājušās divas no laukakmeņiem bruģētas ielas un vecākais akmens mūra tilta Latvijā.
  • Kandavas kuršu pilskalns – tagadējā Kuršu pilskalna (tautā saukts Senču pilskalns vai Velna gulta) vietā bijusi Kandavas Kuršu pils – viens no Vanemas zemes centriem. Pirmo reizi pils minēta 1230.gada līgumā, kurā kurši solījušies kristīties. Kāda teika stāsta, ka, nākot sliktajam ienaidniekam, pils nogrimusi un vairs neesot uzcēlusies.

21.jūlijs. Sabile

  • Sabiles vēsturiskais centrs
  • Sabiles luterāņu baznīca
  • Sabiles Vīna kalns – vīna dārzi Abavas labā krasta nogāzē tika kopti jau bruņinieku un hercogu laikos, un Sabiles vīnu sūtīja pat uz ārzemēm. Vīnogulājus atkal sāka audzēt 1938.gadā pēc vīnogu audzētāja P.Gailīša ierosmes. Kopš 1999.gada katru gadu jūlija otrajā pusē pilsētā notiek Vīna svētki. Vīna kalns ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogulāju dārzs.
    Ekskursija: studentiem, skolniekiem, pensionāriem Ls 0,15, pieaugušajiem Ls 0,30, grupām 10% atlaide.
  • Sabiles pilskalns – 25 m augstais pilskalns, kas slejas Abavas senlejas pamatkrasta augšdaļā, no divām pusēm norobežo gravas, tā austrumu pusē izveidots 6 m augsts valnis. 11.-17.gs. pilskalnu apdzīvojuši pārkuršoti lībieši, kas nodarbojušies ar amatniecību. No pilskalna virsotnes paveras plašs skats uz Abavas ieleju, Pedvāli un Sabiles pilsētu.
  • Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs – ainaviskajā Abavas senielejas krasta nogāzē bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu apkārtnē 1992.gadā pēc tēlnieka O.Feldberga ierosmes izveidots ap 150ha plašs brīvdabas mākslas muzejs – parks. Brīvdabas ekspozīcijā, kas izvietota visā muzeja teritorijā gar apmeklētāju takām, apskatāmi laikmetīgās mākslas darbi – instalācijas, skulptūras u.c. darinājumi.
    Ekskursija: pieaugušajiem Ls 1,50, studentiem, skolniekiem, pensionāriem Ls 0,70.
  • Zviedru cepure (Ķempju Piltiņkalns)
  • Abavas rumba
  • Sudmaļu ūdenskritums
  • Māras kambari – vairākas nelielas plaisveida smilšakmens alas un atsegumi, kas izveidojušies Abavas labā krasta sāngravā. Māras kambari senatnē esot bijusi kulta vieta. Runā, ka naktīs tur varot redzēt nāras dejojam.
  • Īvandes ūdenskritumi
  • Rendas muižas ansamblis

Nakšņošana pie Abavas rumbas. Cena 0.50 Ls no cilvēka.


22.jūlijs. Sabile – Talsi – Dundaga

Talsi

  • Talsu pilskalns – arheoloģiskie izrakumi liecina, ka 10.-14.gs. te atradies viens no labāk nocietinātajiem un lielākajiem Vanemas lībiešu, vēlāk kuršu apdzīvotiem pilskalniem. Vairāki vēsturnieki arī Talsu pilskalnu min kā iespējamo kuršu valdnieka Lamekina rezidenci.
  • Talsu pilsētas vēsturiskā centra apskate – pilsētas vēsturiskā apbūve uz pakalniem ap Baznīckalnu Talsu un Vilkmuižas ezeru krastos veidojusies galvenokārt 19.gs.

Nakšņošana Dundagā pļavā.

23. jūlijs. Dundaga

Dundaga

  • Dundagas centrs: viduslaiku pils ar Zaļo jumpravu, parks ar Naudas ozolu, senā muižas kompleksa ēkas, Dakterleja, viena no lielākajām Kurzemes mūra baznīcām, mazbānīša stacija, Krokodils un daudz citu saistošu vietu, faktu un nostāstu. (Dundagas TIC gide Ruta Bērziņa: 3237858, 3237860)
  • Dundagas tuvākā apkārtne: dažādi auto un velomaršruti pa Dundagas tuvāko apkārtni (t.sk. gida pavadībā), atkarībā no vēlmēm un iespējām maršrutā var būt ietverta Kr.Baronam veltītā laukakmeņu piramīda, Kubalu skola-muzejs, Liepniekvalka alas, Puiškalns u.c. vietas) (Dundagas TIC gide Ruta Bērziņa: 3237858, 3237860)
  • Dundagas veloaplis – pa dabas un kultūrvēstures objektiem ar ekotūrisma ievirzi: Dundagas centrs – Liepniekvalka alas – bioloģiskā saimniecība „Jumari” – Valpenes piramīda – Kubalu skola-muzejs – krokodilu mednieka dzimtā mājvieta – pūteļa degustēšana saimniecībā „Jaunsniķeri” - savdabīgi koki, akmeņi, atgriešanās Dundagā. Ceļa segums – asfalts, grants, dažādi meža ceļi. Tikai gida pavadībā, iepriekš piesakot (Vides gide Alanda Pūliņa: 9444395, vakaros:3242862)

Pils apskate gida pavadībā 1 cilveks Ls 0,50, 1 skolēns - Ls 0,20.
Bioloģiskā saimniecība „Jaunsniķeri” pūdelis + dižrausis vienai personai Ls 0,40. Aigars Zadiņš, tel. 32 42801, Dundagas pagasts.
Bioloģiskā saimniecība „Jumari” kompleksās pusdienas - Ls 2,50. Saimniece Gunita Tropiņa, tel. 32 43735, Dundagas pagasts.

FINIŠS
Autobuss uz Rīgu



Izvērtējiet savus spēkus un sāciet trenēties velobraucienam jau laikus!

Sīkāka informācija pa e-pastu: velo@pedas.lv

 

 

 



Krišjānis Barons
(1835-1923)
Savu vārdu Barons darījis nemirstīgu, sastādīdams Latvju Dainas. Pie šī darba viņš pavadījis sava mūža lielāko daļu.
Biogrāfija:
1856. gadā Kr. Barons aizgāja studēt uz Tērbatu (Tartu) matemātiku un astronomiju.
Vasaras brīvlaikos viņš apceļoja Latviju un šo ceļojumu rezultātā tapa grāmata „Mūsu tēvzemes aprakstīšana”
Vēlāk Kr. Barons pārcēlās mācīties uz Pēterburgu, kur cītīgi strādāja pie „Pēterburgas Avīzes „ izdošanas.
Vēlāk Kr. Barons pārcēlās uz Maskavu, kur kopā ar citiem latviešiem uzsāka darbu pie latviešu gara mantu krāšanas un apkopošanas.
1893. gadā viņš pārceļas uz Rīgu un turpina iesākto dabu pie latviešu dainu apkopošanas.
Barons sāka darboties rakstniecībā kā students, mēģinājās dažādos literatūras veidos, strādādams pie Pēterburgas Avīzēm, un sava mūža pēdējo cēlienu veltīja vienīgi latviešu tautas dziesmu sakopošanai.
Studenta gados Barons sarakstīja Baltijas ģeogrāfiju ar titulu: Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām. Jelgavā, pie G. U. Renhera, 1859.
Šī ir pirmā ģeogrāfija, sarakstīta par tuvāko latviešu tēviju no latviešu viedokļa. Pēc kārtas še sniegtas īsas, bet diezgan pamatīgas ziņas par Kurzemi, Vidzemi un Igauņu zemi, atzīmējot lielumu, iedzīvotājus, kalnus, ūdeņus, dažu vietu, īpaši kalnu un upju īpatnības attēlojot. Tad dots sakarīgs pārskats par Baltijas zemes klātnēm, klimatu un ražojumiem. Beigās pielikts plašs Baltijas un apkārtnes tautu raksturojums
Tomēr lielākais ieguldījums ir viņa darbs pie latviešu tautas dziesmu apkopošanas, klasificēšanas un vākšanas.
Barons pie Latvju Dainām nosēdēja apmēram 25 gadus.
Latviešu tautas dziesmas ir bagātība, kas latviešu kultūru ir darījusi bagātu un nemirstīgu.

Kristians Jāks Petersons /Kristjan Jaak Peterson/
1801. gada 14. marts, Rīga – 1822. gada 4. augusts, Rīga
Kristiana Jāka Petersona tēvs bija pērminderis, cēlies no Vīlandes apriņķa. Kristiana Jāka tēvs veica zvaniķa un kora diriģenta pienākumus Rīgas igauņu draudzē. Jaunais cilvēks, kas bija dzimis un audzināts un lielāko daļu no savas dzīves nodzīvojis uz Latvijas zemes, mīlēja igauņu valodu un kultūru, ko viņā ieaudzināja mājas, skola un filozofija. Viņa tēva stāsti par Igaunijas dabas skaistumu un senču lauku mājām Kikā (Kikka) iekvēlināja viņā interesi par sava tēva dzimteni.
Kristians apmeklēja Provinces ģimnāziju Rīgā, kur viņš jau rakstīja dzeju un prozas apcerējumus. No 1819.–1820. gada viņš studēja Tartu Universitātē Teoloģijas un filozofijas fakultātē.
Uz Kristianu Jāku Petersonu atstāja iespaidu jaunlaiku Eiropas Apgaismības filozofija, kas aizstāvēja nacionālās kultūras, valodu un ticējumu svarīgumu. Īpaši dedzīga interese viņam bija par valodām, un jau ģimnāzijas laikā viņš studēja un mācījās vācu, zviedru, krievu, latīņu, grieķu un senebreju valodu. Tomēr vistuvākā viņa sirdij bija un palika dzimtā igauņu valoda. Viens no Kristiāna Jāka Petersona nedaudzajiem draugiem bija latviešu valodnieks Kaspars Biezbārdis, kuram viņš bez maksas pasniedza valodu stundas.
Leģenda mums vēsta, ka Kristians Jāks pa veco Rīgas lielceļu mēdzis kājām iet starp Tartu un Rīgu. Petersons sevi pasludināja par savas tautas dziesminieku, augstu vērtēja literatūras nacionālo garu un proponēja igauņu oriģinālliteratūras radīšanas iespēju. No viņa sarakstītās dzejas ir saglabājušies apmēram divdesmit pieci sacerējumi (ieskaitot trīs vācu valodā). Lielākā daļa no šiem darbiem ir heroiski filozofiskas odas, kam raksturīga eksaltēta un krāsaina, ar kontrastiem bagāta leksika, ir arī vienkāršāka rakstura pastorāla dzeja, kas ietver igauņu tautasdziesmu motīvus un stilistiskos paņēmienus. Acīmredzama ir arī klasiskās literatūras (Teokrīts) un pirmsromatiķu (Friedrich Gottlieb Klopstock) ietekme. Kristians zināja vismaz 16 dažādas valodas (ieskaitot vairākas Austrumu valodas). Dzejnieks nomira ar tuberkulozi.
Villems Reimans 1901. gadā atklāja Petersona manuskriptu Igaunijas Zinātnes biedrības (Õpetatud Eesti Selts) arhīvos; viņa vieta starp ievērojamajām personībām igauņu literatūrā tika atjaunota, lielākoties pateicoties Gustava Suitsa entuziasmam. Petersona dzejoļus un dienasgrāmatu publicēja tikai 1922. gadā. Viņam par godu Tartu Domkalnā ir uzstādīts piemineklis, ko atklāja 1983. gadā. Pieminekļa autori ir Jāks Soans un Allans Murdmā.
14. martā, Kristiana Jāka Petersona dzimšanā dienā, kopš 1996. gada Igaunija svin Dzimtās valodas dienu, un 1999. gadā tā ieguva valsts svētku dienas statusu.

1859. gada Kr. Barona atmiņas ceļā no Tērbatas līdz Dundagai.
Ievērojamais latviešu kultūras darbinieks Krišjānis Barons savas atmiņas sarakstīja mūža nogalē, un saskaņā ar viņa vēlēšanos tās neizdeva dzīves laikā.

Kr. Barons: - „Mans ceļojums kājām pa Vidzemi un Kurzemi 1895. gada vasarā.
Kurzeme man jau daudzmaz bija pazīstama. Dzimis Kurzemes vidus apgabalā Strutelē, bērnu dienas pavadīju Īlē, pirmo skolu apmeklēju Dobelē, tad pārcēlos uz Kurzemes pašu ziemeļrietuma galu, Dundagu. No turienes apmeklēju Ventspils apriņķa skolu un pēc tam Jelgavas ģimnāziju.
Vidzeme man bija gluži sveša, tikai pasta kulbā biju kādas reizes braucis no Rīgas uz Tērbatu un otrādi. Lai ar Vidzemes dabu un ļaudīm cik necik iepazītos, nospriedu pa vasaras brīvdienām kājām pārceļot no Tērbatas caur Vidzemi uz mājām, uz Dundagu.
Gan vēlējos sev otru pastāvīgu ceļa biedru, bet tāds man gadījās tik pirmā ceļa posmā - no Tērbatas līdz valkai. Tas bija medicīnas students Kalniņš. Nolēmām vispirms apmeklēt Svēto ezeru. Tas bija mūsu pirmās dienas gājiens.
Pārgulējuši krogū pie ezermalas, nākošo dienu gan apstaigājām kājām ezeram visapkārt, gan pārbraukājām pašu ezeru un viņa saliņas laivā, gan izpeldējāmies viņa dzidrajā ūdenī.
Beidzot aizgājām uz tuvējo pagasta skolu, tur pa nakti pārgulēt.
Skolotājs, igaunis, mūs laipni uzņēma un atvēlēja mums pa vasaru tukšās skolas telpas pārgulēšanai. Ierīkojām savas guļas vietas uz plašajiem skolas galdiem un cerējām pēc dienas strapacēm drīz maigi iemigt, bet vīlāmies; drīz sākām knosīties. Sveci aizdedzinājuši, tīri izbijāmies. Mūsu guļas vietas čumēja un kustēja no sarkanajiem kustonīšiem, no blaktīm. Cīņa ar šiem leģioniem būtu veltīga bijusi, tādēļ atstājām kaujas lauku un aizmukām uz mežu. Tur uz cinīša galvu nolikuši, mierīgi pārlaidām īso vasaras nakti.”

Kr. Barons gāja pa sava laika lielceļiem. Tie gan 146 gados ir mainījušies.

Kr. Barons: - „Vispirms aizgāju uz Valkas skolotāju semināru, kur toreiz par direktoru bija pazīstamais Jānis Cimze, kam latviešu izglītības ziņā tik lieli nopelni. Tur mani viesmīlīgi uzņēma.”

Dzimtbūšanas atcelšanas likums (1819. g.) paredzēja skolu organizēšanu. Bija vajadzīgi skolotāji. Mācītāji nolemj atvērt skolotāju semināru un par tā vadītāju sagatavot Cimzi.
Vēlāk semināru pārceļ uz Valku. Mācības notiek vācu valodā. Seminārā uzņem tikai audzēkņus ar muzikālo dzirdi.

Kr. Barons: - „No Valkas gāju caur Smilteni, Raunu uz Vec-Piebalgu. Piebaldzēni mani sevišķi interesēja. Tie gan izloksnē, gan savā dzīvē dažādi atšķīrās no saviem kaimiņiem un bija tālu pazīstami kā apkārtstaigātāji tirgoņi, kas iznēsāja savus pašu darinātos audeklus.”

Līdz dzimtbūšanas atcelšanai Latvijas laukos zemnieku brīva pārvietošanās bija ierobežota. Tāpēc viena novada, pagasta, viena kunga īpašuma ļaudis, dzīvojot samērā norobežoti, izveidoja kopīgas pazīmes apģērbā, valodā (izloksnes), celtniecības paņēmienos un sadzīves ierašās. Īpaši esot izcēlušies piebaldzēni, un viņi arī ieguva plašāku pazīstamību ar saviem nepārspējamiem audumiem.

Kr. Barons: - „Iegāju arī baznīcā. Kā jau visās lauku baznīcās, labajā pusē bija vīriešu un kreisajā sieviešu „krēsli”. Krēslu muguras siena beidzās pie durtiņām ar augstāku stabiņu. Katrs vīrietis, krēsla ieiedams, uzlika savu cepuri uz stabiņu gala. Tā sakrājās vesela cepuru čupa. Es arī ievēroju šo parašu un uzliku savu studenta krāsu cepurīti cepuru kaudzes galā.”

Vecpiebalgas baznīca .1839. g. likts pamatakmens, 1845. g. Iesvētīta, sagrauta otrajā pasaules karā.
Nostāsts vēstīja - kad uz baznīcas mūra augošais bērziņš kļūs tik liels, ka no tā varēs izgatavot altāra krustu, baznīca atjaunosies.

Kr. Barons: - „No Piebalgas gāju uz Ērgļiem, kur zināju atrast priekšā manu labu draugu, mediķi Jurjānu. Kopā ar viņu apstaigājām apkārtni. Jurjāns labprāt iebaudīja alutiņu, tāpēc nereti iegriezāmies turienes krogos”

Klausaties, ceļa vīri,
Kā dzied Ērgļu krodzinieki;
Vimba dzied, Līburs velk,
Kaķarags darināja.

Pirms pievienojaties šim braucienam, izvērtējiet savu prasmi braukt un fiziskos spēkus!
Katrs dalībnieks personīgi atbild par savu drošību!
Katrs dalībnieks sedz visus ar braucienu saistītos izdevumus!
Ritenim ir jābūt tehniskā braukšanas kārtībā!
Nepilngadīgajiem dalībniekiem jābrauc ir pieaugušo pavadībā!

Braucienā nepieciešams:
· Pases braucienam uz Igauniju;
· Nauda;
· Telts;
· Guļammaiss;
· Riteņu lukturi un atstarotāji;
· Piemērots apģērbs un apavi;
· Peldkostīms un dvielis;
· Lietusmētelīši;
· Pretinsektu līdzeklis;
· Dzeramais;
· Rezerves kamera;
· Pirmās palīdzības medikamenti;
· Kabatas lukturītis;
· Riteņbraucēju tiesības (Igaunijā - bērniem līdz 16 gadu vecumam);
· Ķiveres (Igaunijā - bērniem līdz 16 gadu vecumam);
· Izieta velosipēda tehniskā apskate.
· Skolēniem, pensionāriem, studentiem apliecības.

Velobraucienu atbalsta:

 

Nāc un sakop kādu daļu no Latvijas!