
Mēs dzīvojam šajā laikā un vietā un, globāli skatoties,
visi kopā. Var runāt par augstām matērijām un filozofēt
par pasaules bojāeju. Var nerunāt neko un arī neredzēt
neko. Var meklēt un atrast kādu atbildīgo un vainīgo.
Iespēju ir ļoti daudz, bet realitāte ir tāda kāda tā
ir.
Latvija ir skaistākā, bet ne lielākā valsts. Rīga nav
lielākā pilsēta. Kāds pilsētas parks ir pavisam maza
teritorija, bet tomēr tā ir viena daļa no planētas.
Mūsu nostāja ir sākt darīt, lai kaut kas pozitīvi mainītos.
Droši vien ir mazliet naivi domāt, ka jaunieši tā pēkšņi
varētu mainīt savu attieksmi pret sevi un apkārtni un
sākt skatīties uz savu pagalmu vai mežu kā uz mazu sastāvdaļu
no kaut kā liela. Tomēr ir iespēja, ka daudzi vismaz
ieraudzīs alternatīvu un viņos pamazām attīstīsies patiesa
dabas mīlestība. Un tāds cilvēks, kas mīl, nenodarīs
pāri tam, ko mīl.
Un vēl mēs gribam, lai tāda kategorija kā ideālisms,
saglabātos. To, protams, nevar panākt ar dažām talkām
vai dažiem informatīviem bukletiem. Tomēr to var sākt
darīt un pakāpeniski kultivēt jaunu domāšanas un attieksmes
veidu, kurā būtu apvienotas idejas par tīru un veselu
cilvēku, tīru apkārtni un vidi, zināmu pietāti pret
Zemi un visu ko tā rada, kā arī cilvēka milzīgo atbildību
par visu, ko tas dara.
Tāda bija mūsu nostāja, uzsākot šo projektu un iesaistot
tajā Augstskolu studentus, skolniekus, Latvijas olimpiešus,
organizācijas, kā arī visus interesentus, kuri būtu
ar mieru mūs atbalstīt.
PROJEKTS PĒDAS radās 2002.
gada maija mēnesī, kad pēc pāris nesekmīgām talkām tā
vadītāja Vita Jaunzeme nonāca pie secinājuma, ka atkritumus
nesagādā citplanētieši un, ka tie paši par sevi nav
problēmas cēlonis.
Visas problēmas centrā laikam tomēr ir cilvēks.
Visā pasaulē cilvēces saražoto atkritumu apjoms pieaug
katastrofālā ātrumā un netaisās samazināties..
Ja pieņem, ka katrs šīs zemes iedzīvotājs dienā vidēji
saražo 3 litrus atkritumus un, ja pieņem, ka zemi apdzīvo
8 miljardi iedzīvotāju un, ja pieņem, ka gadā ir 366
dienas un, ja pieņem, ka ķīmija, kas satek ūdeņos,
dūmi, kas izplūst gaisā un visi pārējie civilizācijas
produkti nekur un nekad nepazudīs tikai pārformēsies
un, ja pieņem, ka pēc gada vēl nebūs pasaules gals,
tad ...ir jāsāk domāt ko iesāksim ar mūsu planētu,
kad tā būs totāli piegružota, izmantota, saindēta un
sterilizēta.
Saudzēsim mūsu Planētu! tāds ir Projekta
sauklis. Un tas ir adresēts CILVĒKAM.
Tātad darbs ar cilvēku katru un visiem kopā varētu
atrisināt šo nevīžības, slinkuma un mantkārības rezultātu
visaptverošu miskasti parkos un mežos.
To var panākt dažādos veidos ar dresūras paņēmieniem,
t.i., uzliekot dažādus soda mērus. 
Var mēģināt audzināt un izglītot.
Abi šie paņēmieni ir pietiekoši labi, jo rezultāts ir
vienāds.
Tomēr audzināšanas moments ir civilizētāks un strādā
ilgāk.
Tātad. PROJEKTS PĒDAS ir vides un izglītības
projekts, kur galvenais mērķis ir panākt attieksmes
maiņu pret sevi un savu apkārtni šī vārda visplašākajā
nozīmē savu PLANĒTU.
Katra mūsu talka sākas ar teikumu: Šodien mēs sakopsim
mazu daļu no Planētas!
Sakārtojot savu apkārtni mēs varam sakārtot sevi. Sakārtojot
sevi, mēs varam sakārtot savu apkārtni.
Skaistums ir harmonijā un mīlestībā..
Būsim skaisti, būsim gudri, mīlēsim sevi, savus tuvākos
un savu zemi.
Jūsu PROJEKTS PĒDAS.
Prese
un atsauksmes
|