|
 
 
|
 |
Jēkabs Nākums. Dienasgrāmata no
Īrijas, vai atbildes uz dažiem jautājumiem: |
Vai
man psiholoģiski grūti bija pārorientēties no "slavenā"
sportista par ierindas strādnieku? Pēdiņās vārdu
slavens ieliku tādēļ, ka vismaz pēdējos 3
gadus es tāds nejutos. |
| Materiālais
stāvoklis Latvijā ar sportista atalgojumu bija katastrofāls,
nekāda stingra pamata zem kājām. Izvilkt gadu varēju
tikai, beidzoties kārtējai sezonai, pārdodot savu
ziemas inventāru. Bet tas viss ir "pupu mizas".
Pats galvenais, ka pēdējo 3 gadu laikā mani sportiskie
rezultāti bija pamatīgi nokritušies. Tā, ka jautājums
pats par sevi jau atbildējās, grūti to nebija izdarīt.
Psiholoģiski grūti ir tagad, kad labprāt strādātu
priekš Latvijas, ...bet par tik pazemojoši zemu
atalgojumu, diemžēl, kaut kur pazūd patriotiskās
jūtas.... |
|
Vai
strādāt parastu darbu ir grūtāk nekā trenēties? |
Daudz grūtāk!!!
Kad sākumā, pirmajā nedēļā Īrijā, pastrādāju līdz
15 stundām dienā, tad sapratu, ka līdz šim biju
dzīvojis kūrortā. Un darbs visu laiku fizisks. Tajā
nedēļā nometu savu svaru no 80 kg līdz 74 kg. Šo
darbu nomainīju uz citu, kur nostrādāju 4 nedēļas.
Te sabojāju plaukstas pirkstu locītavas, jo darīju
tādu darbu ko manas rokas līdz šim nebija darījušas,
8 stundas diena strādāju ar elektrisko sitam-āmuru.
Tās ir tādas pašas kustības kā boksā. Un tā 6 dienas
nedēļā. Arī no šī darba aizgāju. Un abās vietās
mans darbs netika finansiāli attiecīgi novērtēts.
Vispār sākumā Īriju iepazinu no tās padibenes puses,
kad saimnieki negrib maksāt par padarīto darbu,
ka tu tiec izmantots maksimāli.
Patreiz strādāju Dublinā. Darbs praktiski pa visu
Dublinu. Un gatavojos darbam tāpat kā treniņam,
jo arī šis ir darbs, kas prasa labu fizisku veselību.
Te nevar atļauties kādu laiku paslimot, jo blakus
nav tāda luksuss lieta kā komandas ārsts. Toties
patreizējā darbā man ir priekšnieks, kas pats ir
bijušais skrējējs. Mums ir par ko parunāt |
|
Vai
man var kādā veidā palīdzēt? |
Es uzskatu,
kamēr cilvēkam visi galvenie locekļi ir pie viņa,
viņš pats var rīkoties un darīt.
Paldies par atbalstu. |
|
Lai latviešiem ir kāda medaļa
Atēnās!
|
| Līdz nākamajai
reizei. Jēkabs |
|
| Nāc
un sakop kādu daļu no Latvijas! |
|
|
|