Latvijas Olimpiešu klubs

2003. gads, 2. - 4.decembris Turina, Itālija V Starptautiskā Olimpiskās komitejas konference par sportu un vidi.	2003. gads. Viļņa, Lietuva. Subreģionālā SOK sporta un vides konference.	2002. gada 27. janvāris Olimpiešu gada balle, viesnīca "Radisson" Izvadot Latvijas komandu uz Ziemas Olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā.
No kreisās Pals Šmits - SOK (Starptautiskās Olimpiskās Komitejas) Vides komisijas vadītājs un WOA (Pasaules Olimpiešu Asociācijas) prezidents, Inese Jaunzeme.	Konferencē tika prezentēts "Projekts Pēdas" Foto: Eiropas Olimpisko komiteju izpildkomitejas loceklis, Eiropas darba grupas "Sports un vide" vadītājs Efraims Zingers un I.Jaunzeme.	No kreisās Jeļena Rubļevska, LOK prezidents Vilnis Baltiņš, Valsts prezidente V. Vīķe - Freiberga, Jeļena Solovjova izlases peldētāju trenere.

2001. gada 3.- 4. novembris, Nagano (Japāna) IV Starptautiskās Olimpiskās Komitejas Pasaules konference par sportu un vidi.
Inese Jaunzeme pie Japānas bērnu zīmējumu konkursa stenda.	Inese Jaunzeme, Masato Mizuno Mizuno korporācijas prezidents Japāna.	Konferences starplaikā I.Jaunzeme, Masato Mizuno, Jasuši Kurašima.	. I.Jaunzeme pie manekeniem Mizuno firmas treniņtērpos. Tērpi austi no pārstrādātām polietilēna pudelēm un jūras vēzīšu čaumalām.

2001. gada 5. jūnijs, Rīga. Olimpiskā skrējēju diena. Piedalījās olimpieši: Liene Sastapa, Ingrīda Amantova, Anita Klapote, Gunta Lamaša, Jefimijs Klementjevs, Uļa Semjonova, Ivans Klementjevs, Žaklīna Litauniece, Inese Jaunzeme, Inga Kožarenoka, Anita Liepiņa.	1999. gada. 7. decembris Olimpiešu kluba piedalās Pasaules olimpiešu otrajā Ģenerālajā Asamblejā Lozannā, Šveice.
Olimpiešu plaukstu nospiedumi.	Olimpiešu Asociāciju delegāti pēc savu asociāciju prezentācijas. Vienīgā prezentācija ar 9 min. videofilmu- Latvijai. ( Režisors Ansis Epners). Ceturtā no labās - Inese Jaunzeme Latvijas Olimpiešu kluba prezidente.

Latvijas Olimpiešu kluba vēsture pirms oficiālās kluba dibināšanas
Latvijas Olimpiešu kluba vēsture aizsākās 1988.gadā līdz ar olimpiskās kustības atjaunošanu Latvijā. Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas kongresā visaktīvāko darbību ieņēma tieši olimpieši, kuri līdz šim aizstāvēja Padomju savienības karogu. Tādēļ līdzās Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanai un Latvijas Olimpiskās Akadēmijas dibināšanai organizējās jaunā olimpiešu kluba iniciatīvas grupa. Ierosmi Latvijas Olimpiešu kluba dibināšanai deva Daina Šveica - trīskārtēja Eiropas čempione akadēmiskajā airēšanā (1964-1966) un FISA ("Fédération Internationale des Sociétés d'Aviron" vai International Federation of Rowing Associations) aktīva dalībniece un jaundibinātās Latvijas Olimpiskās Akadēmijas prezidente, kuras paspārnē arī izveidojās Olimpiešu klubs.
Vēlme, atjaunot neformālas attiecības starp bijušajiem olimpiešiem, radās ekspansīvi un cieši saistījās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Ne velti, tieši olimpieši bija starp pirmajiem Latvijas neatkarības aizstāvjiem uz barikādēm. Kluba dibināšanas sapulce notika 1991.gada 13.janvārī, kad Lietuvā risinājās asiņainie notikumi. Latvijas olimpieši ievēlēja savu pirmo kluba prezidentu Valentīnu Mazzālīti, izcilo šķēpmetēju treneri, kura izcilākais audzēknis bija olimpiskais čempions Jānis Lūsis.
Pirmajā kluba valdē piekrita darboties Lāsma Kauniste - pasaules čempione ātrslidošanā 1969.g., olimpisko spēļu dalībniece Grenoblē 1968.gadā, Inese Jaunzeme - pirmā latviešu olimpiskā čempione šķēpa mešanā 1956.gadā Melburnā, Jānis Lūsis - olimpiskais čempions Mehiko 1968.gadā, Vitolds Barkāns - olimpisko spēļu dalībnieks akadēmiskajā airēšanā Mehiko olimpiskajās spēlēs 1968.gadā. Olimpiešu kluba aktivitātes sākuma gados saistījās ar Latvijas Olimpiskās Akadēmijas un Latvijas Sporta muzeja izglītojošo darbību un līdzās olimpiešiem kluba rīkotajos pasākumos iesaistījās sporta tiesneši, kas darbojās olimpiskajās spēlēs 1980.gadā, kā arī sporta veterāni, kuri vēlāk turpināja savus tradicionālos ceturtdienas saietus Latvijas Sporta muzejā.

Nāc un sakop kādu daļu no Latvijas!