Kāpēc Zaubē nepeldas pie dižozola? - “Barona takas” 9.diena
Dienasgrāmatu raksta visu pilnvarotā dalībniece Anete Lesīte
Vakar no rīta Ķeipenes pagastvīrs iegriežas stacijā, kamēr maratonisti vēl kūņojas pa stacijas teritoriju. Smaidīgs un laipns. Secinājis, ka dosimies uz Zaubi, teic, ka ceļš būšot ēnains. Jo starp mežiem bieži. Un pašaurs. Bet grants viscaur. Pieblietēta gan. Nebūšot pārāk grūti. Pats kādreiz esot braucis ar velosipēdu. Pasen gan.
Šorīt pēc brīvdienas jau pirmie pārsimt metri padodas ar grūtībām. Atpalieku jau pašā sākumā. Un doma par grants pampakiem un akmeņiem visas dienas garumā nepavisam nepriecē. Bet… kas jādara, jādara. Pati izvēlējos.
Lai jautrāks ceļš, Vita ierosina sacensības. Ātrākajiem braucējiem balvas. Kurš pirmais tiks līdz Ķeipenes veikalam vārdā “Ilze”. Drosmīgie un ātrākie sastājas uz vienas strīpas. Palaiž garām autiņus. Grupas auto aizbrauc uz finišu. Un… viens, divi, trīs, starts! Aiziet! Dibeni vien nozib. Mēs tie lēnākie nopakaļus ar ziņkāri, kurš tad būs ātrākais no puišiem un meitenēm?… Uz pjedestāla - veikala trepītēm pēc dažām minūtēm godam var kāpt Ansis un Betija. Barona takas zelta medaļas ieguvēji īsajā distancē. No veikala mājas otrā stāva loga zem satelītšķīvja uz mums veras viens vietējais acupāris un ar nelielu neizpratni sejā vēro notiekoši. Ne skaņas. Ne aplausu vai ovāciju. Viņš laikam neklausās Latvijas Radio 2, kur par Barona taku viņa dzimtajā pusē noteikti tiek ziņots vairākas reizes dienā.
Minamies tālāk. Svīstam. Dzeram. Apdzenam viens otru Atpaliekam. Gaidām. Atkal minamies un svīstam. Un cīnāmies ar dunduriem. Un pamazām jau esam nokļuvuši Zaubē. Pašā centrā plešas ūdenskrātuve. Dīķis vai ezers nevaru saprast. Ir cerība nopeldēties. Piestājam pie skaista dižozola pašā ezera krastā. Tik liels sen nav redzēts. Vienīgi kāds idiots ielicis vienā no ozola apcirstajiem roku stumbeņiem alus pudeli. Arī tas nav redzēts. Pārāk augstu, lai noņemtu. Grasāmies jau meklēt tuvāko iebrišanas vietu ūdenī, līdz grupas vadītājs Gatis paziņo, ka šeit esot pilns ar konservbundžām un stikliem. Neviens zaubietis šajā vietā nepeldoties. Pavisam dīvaini. Tik skaista vieta. Un tik nemīlama vietējo apziņā. Braucam drusku tālāk uz pussaliņu. Tur jau priekšā spiedzošu un bļaujošu jauniešu bariņš šļakstās starp ūdensrozēm. Mums tiek dota brīva pusstunda peldei, tad vēl stunda veikalam un pusdienu pauzei. To arī izmantojam. Pelde priecē un atvēsina. Veikals uzpilda. Sasēžam turpat uz veikala lieveņa un ieturamies. Riteņi apkārt. Sākumā liekas drusku mulsinoši, ietves malā pusplikiem maisīties pa kājām pircējiem. Bet apetīte ir tik liela. Un noskaņojums tik jauks, ka nejūtamies ne traucēti, ne arī traucējoši citiem. Savu riteni blakus mūsējiem piestumj arī kāds vietējais. Arī “maratonists”. Tik citā žanrā. Viņu vairāk uz līkločiem un nenosakāmu trasi velk. Dzīves sagurums ne tikai sejā, bet ikvienā loceklī un kustībās. Pēc brīža piestāj arī divi “bezceļnieki” - divi puikas savus ričukus pieslej pavisam priekšā veikala ieejai, un līdzi mammai ieiet veikalā. Vienam ritenim zem dubļu kārtas vairs krāsu nevar noteikt. Viņš sit pušu mūsējos. Labi, ka sēžam pie veikala. Iespējams, doties veikalā pēc papildporcijas. Un par laimi - arī uz hauzīti, kur veikala pārdevēja laipni ielaiž maratonistus. Tik tīrs sen nav redzēts! Un balta izlietne! Un civilizācijas sasniegums - ērtais, baltais sēdrīks.
Pēdējo atpūtas stundu Zaubē pavadām pie jau redzētā dižozola. Atlaidušies zālītē zem kokiem. Roberts pēc brīža nāk ar datoru un piedāvā visiem iesaistīties spēlē. Minam vārdus. Pieci burti, sākas ar B…. Kas tas ir? Utt… Prāta muskuļi arī drusku jāpatrenē.
Nākamā epizode. Ar ko draud latvāņu pļava?
Jādodas tālāk. Uz Nītauri. Kur nakšņošana būšot pavisam neapdzīvotā vietā. Pļavā. Pat bez koka būdiņas un dušiņas. Ar visām dabas mātes radītajām iespējām. Kad grants galīgi apnikusi, pa ceļam mūs iepriecina divas kundzes ar arbūzu ceļmalā. Tieši tas, kas ceļiniekiem visvairāk vajadzīgs. Izrādās, nevis nejaušas Barona takas minēju pielūdzējas, bet maratonista Anša vecmāmiņa. Mīļi. Paldies!
Nītaure jau ir garām. Tur nepiestājām. Drusku neapdomīgi. Jo veikals vakariņām arī garām. Vajadzēs vai nu mīties atpakaļ pēc kārumiem, vai vakariņām būs tik kopējā katla iespēja un īpašie pasūtījumi uz lapiņas. Kratīties uz bodi pašu spēkiem - to gan neviens neizvēlas. Vienojamies par kopējo ēdienkarti. Auksto zupu. Un māte barotāja Aiga, maratonistu vadone Vita un Co dodas iepirkties. Pāris meitenes zeltenes dodas meklēt peldvietu. Nostopē autiņu un aizlaiž uz karjeriem.
Pārējie iepazīst teritoriju. Apsverot iespēju, vai aiz vienīgā redzamā krūma lauka vidū būs gana droši doties pak…āt?… Latvāņi turpat blakus. Marta kādreiz ir apsvilinājusies. Viņu nepavisam nepriecē būdiņas neesamība. Mani arī. Pierast pie apstākļiem jau var. Bet pēc nogurdinošā grants ceļa un karstuma atnācis ciemos ņerkstis. Pelde arī te nekāda nebūs. Grāvis vai upīte, īsti nevar saprast, pavisam sekla un aizaugusi. Vēlāk gan iemērcoties tajā, atsvaidzinājumam pietiek. Smuki arī plūstošā ūdens straumīte spēlējas ar ūdenszālēm. Kungi dodas uz mežu un stiepj pār plecu baļķēnus. Gunij. Vakara rosība. Teltis ceļam nopļautajā latvāņu pļavā. Zinošākās meitenes stāsta, ka līdz ar saulesrietu latvāņi neesot kaitīgi. Tiem zūdot kāda tur viela… un arī pēc trešās nopļaušanas tie vairs neskādējot. Nu nezinu nezinu… par laimi, man ar tiem nav bijusi darīšana. Bet skaisti jau bez gala tie izskatās ar lielajām balti trauslajām galvām uz stingrajiem kātiem. Turpat pāri ūdenim siena bumbu rituļi. Ainava līdzeni mierīga. Izrādās vieta naktsmieram izvēlēta šeit dēl puskilometra attālumā esošās minizoosaimniecības. Kur rīt no rīta viesosimies ekskursijā un ēdīsim brokastis. Strausa olas un kotletes.
Atgriežas vakariņu saimeniece un paziņo, ka kolektīvo vēlmi nav bijis iespējams izpildīt. Aukstā zupa izpaliks, jo nevienā no Nītaures veikaliem nav bijušas marinētas bietes. Tā kā busiņā ir vairāki litri pēc vakardienas negaisa sarūguša piena, tiek nolemts cept pankūkas. Braukt pie Anša omes un palūgt nopirkt kartupeļus. Būšot arī biezpiens ar siļķi. Lūdzu, ja ierauga svaigu salātu buntīti veikalā vai pie omes, lai noteikti paķer arī to. Tā esmu noilgojusies pēc svaigām salātlapām. Jo visas šīs dienas nekur veikalos tās nebij iespējams nopirkt. Plauktos mētājās tik pavisam sanīkušas čupiņas. Jocīga šī pasaule. Esi Latvijas laukos un netiec pie salātiem, toties vari baudīt ainavas slīdam gar acīm, kā kinolentu. Esi Rīgas kūstošajā asfaltā un salāti no tirgus sievām vai veikalu plauktiem paši lien grozā… bet ainava, tik cik aiz tramvaja vai dzīvokļa loga un Daugavmalā.
Aiz neko darīt un uzkarsušās telts, nolemju turpināt rakstīt dienasgrāmatu turpat pie telts ēniņā. Pie blakus teltīm jau ārpusē sagūluši meitieši. Marta, Līga, Anda. Smieklīgs skats. Katra savas saliekamās mājiņas mazajā ēniņā iespiedusies. Un, izskatās, jau čuč. Vai lasa. Es no malas ar datoru pļavā pie telts izskatoties tikpat jocīgi, tuvākās telts kaimiņiene atzīst. Jancīgi jau ir - pa burtiem pārskrien kāda skudra, un gandrīz iesprūst bendrītēs zem “I” vai “U”… te pie ekrāna pielīp kāds lidonis. Dibenā iekož dundurs. Tad paurī. Vakara idille. Tik baterija gan nevelk. Pēc nepilnas stundas jau rāda, ka tūdaļ izbeigsies rakstītprieks. Pat nepagūstu īsti noseivot, jāsteidz pie Vitas un Gata lūgt palīdzību. Tiek ieslēgts rūcošais ģenerators, kas nomāc pļavas dabas koncertzāles priekšnesumu un maratonistu čalas arī, bet… rakstu darbi svarīgāki. Tupu kabīnē, pieslēgta vados un turpinu atcerēties, kā mums ir gājis iepriekš…
Pat nedzirdu vakariņās saucienu. Ja tāds vispār ir bijis. Atnāk Anda un paziņo, ka visi ēdot. Ja tūdaļ nenākšot, nekas nebūšot palicis. Aizeju. Un tiešām. Katliņā palikuši pēdējie kartupeļi. Bet salāttrauciņā… tomāti ar krējumu. Ko neēdu. Diemžēl kopš bērnības man šī savienība izraisa vieglu nelabumu jau no smakas viens. Zinu, zinu, ka izklausās pēc izlepušas pilsētnieces, bet tāda nu reizēm esmu. Tā kā neesmu galīgi pie bada, tad uzmetu drusku lūpu, jo biju lūgusi visam klāt krējumu nelikt. Tomēr nav jau mirstamā vaina. Lieliski saprotu, ka šefpavārs nevar visus izkontrolēt. Un manas kaprīzes ir mana darīšana. Piegriežu dilles un lociņus, žēl, vien, ka neviens svaigs gurķis nav aizķēries, ieleju rūgušpienu krūzē un jūtos labi. Rūdolfs gan aizrāda, kāda problēma esot izķeksēt gurķus ārā no krējuma. Ir problēma. Tas vairs nav tas. Bet iešu nu skaidrot… labāk lai paliek iespaids par gana kaprīzu grupas dalībnieci. Turpat jau smaržo pankūkas! No tām gan nevarēšu atteikties. Lai gan riepu dēļ vajadzētu… ai, kā vajadzētu.
Ciemos atbraukuši tv ļaudis, kas pirms vairākiem gadiem taisījuši filmiņu par Barona taku. Tieši brīdī, kad ap pankūku pannu un ievārījumu burciņām notiek atkārtota iepazīšanās. Kas kurš ir, ko dara, kādi talanti un kāds no tiem varētu būt labums visai Barontakas grupai. Puspajokam. Interesanti kā no jauna ieraudzīt cilvēkus, ar kuriem nobraukti jau vairāki simti kilometru. Nekāda ilgā sēdēšana nebūšot. Maratona organizatoriem padomā komandu spēle. Mums ar Andu atgādina, ka esam šīsdienas dežurantes. Jāmazgā trauki. Kopējo par laimi nav daudz un nav arī pārāk taukaini. Mēģinām sastiept ūdeni no upītes un lai puto ferry!…
Nakts orientēšanās. Ar priekšnesumiem un naudas koka meklēšanu ūdenī.
Tiekam sadalīti divās komandās. Kā bērnībā. Kad divi cilvēki izsauc pārējos, ar kuriem kopā gribētu spēlēties. Šoreiz gan bez bērnišķīgajiem: lūdzu lūdzu paņem mani, es arī gribu.. vai negribu ar viņu… Tā, vieniem iznāk par vienu vairāk. Astoņi vai deviņi laikam. Jāizdomā nosaukums. Ienāk prātā doma, vai kādam uz krekliņa nav kāds uzraksts. Atrodam vienu. Aigas meitai ir vārds “power”… būsim Poveri. Nevis poveristi, bet Poweri. Interesanti, vai pretinieki sauksies “Stāri”. Jo uz viena krekliņa lieliem rozā burtiem raugās uz mums “All star”. Nē, viņi izvēlējušies pārvērsties “Ugunīgajos gaiļos”. Gari. Grūti būs sasaukt.
Visi tiekam pie pirmā uzdevuma, kas uzrakstīts uz mazas lapiņas. No vārdu kalambūra, atšifrējam, ka jāskrien uz krustojumu un tur jāmeklē nākamais uzdevums. Gatis kā tiesnesis seko procesam un dod uzdevumus. Kontrolē, lai neviens nekrāptos. Nākamais - jāsacer dzejolis. CO2 negatīvais. Tēma tāda. Ar noteiktu rindiņu skaitu. Labi, ka paķērusies līdzi pildspalva. Ar papīru gan pašvakāk. No mūsējiem blondā meitene, kurai diemžēl aizmirsu vārdu, izrādās īsta dzejniece. Ātri vien sarīmējas skaitāmpantiņš ar atskaņām. Labi, ka no kabatas biju aizmirsusi izņemt tualetes papīra rullīti. Noder kā sarullējams pergaments. Nolasām dzejoli Gatim, saņemam jaunu uzdevumu un drīkstam skriet tālāk. Pļavā jāatrod iesprausts kociņš. Sākumā neko tādu nemana. Ugunīgie gaiļi min uz papēžiem. Tā arī nezinām, vai viņiem tie paši uzdevumi. Izskatās, arī viņi meklē kociņu. Slēpjam savējo. Sastājoties priekšā un domājot, ka varbūt viņi tieši to meklē. Nē, izrādās viņiem cits. Toties mums jauns uzdevums - pēc uzrakstītiem, no konteksta izrauties vārdiem, atšifrēt dziesmu, un izveidot tai priekšnesumu. Labi, ka drīkst izmantot palīglīdzekļus. Andrim kabatā mobilais ar visu Gugļumāti. Tā mums dod vērtīgu padomu - Mežrozīte. Raimonds Pauls. Attiek vien izdomāt priekšnesumu un iemācīties to nodziedāt. Uzzinām - tas būs jārāda pie ugunskura beigās. Darām, ko varam. Mūsu blondo smukuli izvēlamies kā dejojoši vijīgo mežrozīti, saplūcam puķes, ko viņai bāzīsim un kaisīsim, kaut kā vienojamies par darāmo, izmēģinām caur smiekliem un aizmirstiem vārdiem, lasot tos no viena maziņa telefonekrāniņa un varam skriet tālā. Un tagad sākas pats trakākais. Gatis jau brīdināja lai velkot tādus apavus, kas varētu derēt arī ūdenim. Tas brīdis nu ir klāt. Jāatrod naudas koks. Upītē. Tas var atrasties jebkur. No ugunskura vietas, kur taciņa uz ūdeni līdz pat ceļam. Kādi divsimt metri, ja acumērs neviļ. Par laimi visiem nav jābrien upītē, daļa drīkst iet pa augšu. Tomēr komandai visu laiku jāturas plus mīnus kopā. Manāmi satumsis jau. Kājās dzeļ nātres un nopļautās zāles gali, čības nepalīdz. Tiem, kas lēnām brien pa ūdeni pret straumi, meklējot kaut ko nezin ko, kas varētu atgādināt naudas koku ar vienu latu ar lasi, īstu vai nosacītu, kas to lai zin, iet vēl trakāk. Mūsu senjori izbrien vairākas takas, no augšas zibinot ar baterijām. Meklēšana ievelkas ne pa jokam. Uznāk reāls apnikums. Abas komandas jau aizbridušas līdz tiltiņam pār ceļu un neviena laša. Varbūt joks? Nē, šis neesot Buratīno naudas koks. Esot pavisam reāls lats jāatrod, kuru baterijas gaismā vajagot ieraudzīt. Andris mēģina pa ūdeni mērot ceļu vēlreiz. Galā pievienojas Betija. Otra komanda paliek pie ugunskura startā, vien Ilze šļakstinās pa ūdeni blakus Andrim. Žūrijas Gatis jau kļūst pielaidīgāks un saka, ka te vismaz esot silts un paliekot karstāks. Viens no mūsu kungiem izsaka versiju pa koka gabalu ūdenī. Tas esot pavisam karsti. Tomēr meklējumi ieilgst. Jau pavisam satumsis. Vien kodējmošķi vēl nav aizgājuši gulēt. Turpina uzmākties. Nu jau pa upīti, tumsā žibinot baterijas, ņemas arī tiesnesis Gatis. Vai tiešām laši aizpeldējuši? Kad pacietības mērs jau pilns un spēles prieks nošļucis līdz zemzemei, atskan urravas. Lats atradies. Jau gandrīz vienalga, kurš to atradis. Katram pa latam. Vēl nākamais uzdevums. Tagad uz ātrumu peldināšot mūsu taisītos kuģīšus no dabīgajiem materiāliem. Mums, Poveriem, sanāca glābšanas riņķis no siena ar stiebriņu un lapiņu kā buru. Atcerējos, ka dažus gadus atpakaļ Jāņos pie draudzenes laukos peldinājām šādos siena kumšķīšos degošās ploškas pa upīti. Tāpēc šoreiz ir cerība, ka virs ūdens turēsies arī nepārbaudītais peldrīks. Gaiļiem laiva no lapiņas ar spicu galu. Ka tik nav ātrāka par mūsējo apalīti… Tā arī izrādās. Gatis no patiltes komentē, ka priekšā izvirzās “Ugunīgie gaiļi”, nu jau tie ir priekšā “”Poweram” par pusmetru… līdz atskan atvieglojuma pilna ziņa, ka gaiļu laiviņa pamazām zaudē kursu un aiziet iesāņus. Urrā! Tas mūsējo glābšanas riņķi arī izglābj. Siena čupiņa uzvar! Mums ir visas izredzes uzvarēt.
Jāskrien tālāk pie ugunskura un jārāda priekšnesums. Brīžiem šķiet, būtu labāk tupējusi kabīnē un turpinājusi aprakstīt mūsu iepriekšējo dienu piedzīvojumus. Bet tad es šobrīd nevarētu jums pavēstīt par šo… kad īsti lai raksta, ja pa dienu jāminas, nav skaidrs, bet Vitai solījos un pašai jau arī kļuvis interesanti uz brīdi iejusties jaunā ampluā. Maratona aprakstnieces tēlā.
Guns pa šo laiku izdzisusi. Tie, kas nepapiedalījās komandu spēlē, salīduši pa teltīm un pagalītes nav piemetuši. Nu, nekas. Tiek pievesta mašīna ar ieslēgtām fārām. Kontrgaismā noslēpumainas ēnas lodā. Jāiet vien plāniņa vidū. Un jāstājas žūrijas priekšā. Vērtētāju vidū arī viešņa no Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta.
Ugunīgie gaiļi uzdzied “Papu, saki mammai pats” un nodeklamē teatralizētu dzejoli. Mums atliek tīt vaļā tualetes papīra pergamentrullīti un mānīgajā starmešu gaismā citēt ģeniālo sacerējumu. Pēc tam kārta Raimonda Paula “Mežrozītei”. Tiekam galā ar smiekliem un pauzēm, sajauktiem vārdiem. Tomēr mums ir īpašā rozīte - dejojošā, garmatainā maratoniste, kas velosipēda mirgojošās sarkanās lampiņas gaismā izskatās vēl noslēpumaināka. Vīriešcilvēki vēl viņu paceļ uz rokām un… komandu spēle laimīgi beigusies. Žūrija iet apspriesties. Mēs gaidām spriedumu. Iet minūtes. Žūrija nespēj izšķirties. Pirms uzvar draudzība, Vita vēl uzdod vienu galvlauzītājuzdevumu. “Kas ir sājūdens? Un kas ir tā lielākā krātuve?” Kas tas tāds? Izskatās, šādu vārdu pirmoreiz dzird pilnīgi visi dalībnieki. Dažs labs pārklausās un domā par sālsūdens krātuvi. Tad komandu vadoņiem tiek izsniegta pat lasāmviela, kur īsu brīdi iespējams pasmelties zinības, tomēr pat tas nelīdz. Šķiet pretinieki uz dullo pasaka, ka sājūdens ir nepietiekami sāļš ūdens. Savukārt mūsējais zinītis atklāj, ka tā ir Baltijas jūra. Tā pa visiem uzdevums pievārēts. Uzvarējusi draudzība. Visi dalībnieki tiek pie velomaratona “Barona taka” zaļganajiem krekliņiem un mazliet saguruši, bet ar piedzīvojuma garšu sirdī, dodas uz migu. Ir jau pāri pusnaktij. Rīts sāksies ar minizoodārzu lauku vidū, ar strausiem, papagaiļiem, fazāniem un visādiem citādiem eksotiskiem zvēriem un putniem. Un strausa lielos omleti. Arlabunakti mums visiem!
Piektdien maršruts vedīs caur Augšlīgatni uz Siguldu un Tērveti. Kalnainais ceļš, kopbilde pie Barona pieminekļa Siguldas centrā, Rūdolfam riskanti sprāgs riepa pašā stāvākajā nobraucienā, notiks ozoliņu stādīšana iepretim Tērvetes pils tornim. Un maģiska spēka dziesma tēlnieka Induļa Rankas skulptūru kalnā. Nakšnošana balonu pļavā pie Gaujas un vēl naksnīgais pārgājiens… Vienīgi taisos palikt Augšlīgatnē, jo tieši tur, kāda sakritība, notiek jogas nometne, kur esmu pieteikusies. Vienīgi vairs nav skaidrs, vai turp gribās un būs spēks pieslēgties citām nodarbēm. Jau tā ir lieliski pavadīta nedēļa ar bagātīgu iespaidu gūzmu. Lai paliek - rīts gudrāks par vakaru.
16 Comments to “Kāpēc Zaubē nepeldas pie dižozola? - “Barona takas” 9.diena”
-
bvlgari ブルガリ その他 — 2014. gada 10. novembris @ 2.00
RSS barotne šī raksta komentāriem. TrackBack URI
By współczesne kino angielskie, 2013. gada 17. aprīlis @ 11.49
Thanks for your valuable post. As time passes, I have been able to understand that the symptoms of mesothelioma are caused by this build up connected fluid relating to the lining of your lung and the chest cavity. The infection may start within the chest spot and spread to other parts of the body. Other symptoms of pleural mesothelioma include fat loss, severe breathing trouble, throwing up, difficulty taking in food, and swelling of the neck and face areas. It ought to be noted that some people living with the disease do not experience every serious indicators at all.
By zwiastun kinowe 2011, 2013. gada 18. aprīlis @ 4.15
Hello I approximating your wewebsite. Solve you need to visitor publish in my own on approximately point? If hence you should tell me by transmit or else conceivably comeback to this kindly of comment as We enrolled in notices and definately will make happen if you do.
By hermes bags, 2013. gada 15. augusts @ 5.04
Thanks your post,The post is written in very a good manner and it entails much useful information for me. I am happy to find your distinguished way of writing the post.
By alloy development, 2013. gada 28. augusts @ 10.11
An alloy is a metallic substance created by combining at least one other metal or non-metallic element with a base metal. Most alloys are composed solely of metal components although elements like carbon, silicon, boron and sulfur can also combine with metals to form alloys.
By web hosting nigeria, 2013. gada 7. novembris @ 9.52
I actually love this write up however one problem i encountered, your website load time is very sluggish when it’s loading, maybe from my web connection, but i haven’t gotten such problem with different website at this time, see if you canfix it
By 2500 naira web hosting, 2013. gada 7. novembris @ 9.57
site loading issue, admin fix this, i see someone also complaining about this maybe from your hosting provider
By hvac contractor, 2013. gada 3. decembris @ 12.07
I really like the dear information you offer in your articles. I’m able to bookmark your site and show the kids check out up here generally. Im fairly positive theyre likely to be informed a great deal of new stuff here than anyone else!
By ladbrokes online, 2014. gada 20. februāris @ 16.20
Thank you for sharing such good information with us.
By ladbrokes online web, 2014. gada 20. februāris @ 16.21
Awesome post, by reading your post i came to know that you did a very hard work.
By online poker, 2014. gada 26. februāris @ 16.18
This really is especially very much completely happy for presenting the good solutions on this blog site and applying the nice products during this website. Many thanks quite a bit for supplying the good facts is visible with this website and benefit from the great companies in such a blog page.
By sports betting, 2014. gada 26. februāris @ 16.19
Fantastic posts are display screen in such a web log and by using the awesome providers in this blog site. That is honestly amazed considering the fantastic technological know-how is seen with this blog. Thanks lots for delivering the great data within this weblog.
By bingo bags, 2014. gada 26. februāris @ 16.19
Thanks a whole lot for providing the great services in such a blog page and working with the gathering the good products and services during this blog. I am extremely considerably happy with the good services in such a blogging site and using the great providers in such a blog page.
By bingo games, 2014. gada 26. februāris @ 16.20
This really is quite substantially fulfilled from the great info is obvious during this weblog that to by using the great providers in this particular weblog. Many thanks a whole lot for working with the good technique is visible within this website and utilize the nice companies in this weblog.
By buy cigars, 2014. gada 5. septembris @ 15.41
i was just browsing along and came upon your blog. just wanted to say good blog and this article really helped me.
By Modafinil, 2014. gada 24. septembris @ 13.51
I high appreciate this post. It’s hard to find the good from the bad sometimes, but I think you’ve nailed it! would you mind updating your blog with more information?