Dīķī ar visām drēbēm - Barona takas 4. diena

Agrs rīts ar ne-mākoņu debesīm rada bažas, ka šodiena nebūs viegla, lai nomītos no Raunas līdz Inešiem. Visi meklē pretapdeguma krēmus un Tanīsa kalna pakājē mērcējas upītē, kas šogad atšķirībā no citiem gadiem ir strauja un pilna ar ūdeni.

Daži mērcē cepurītes, daži meklē ēnu. Saule cep pamatīgi.

Mums ar šodienu sākas pavadošais muzikālais pavadījums, kas iespējams atvieglos pašsajūtu tajos brīžos, kad kājas vairs negribēs klausīt un galvā māksies domas par nevarēšanu un vēlmi kāpt nost no sava braucamā.

Pirmais apskates objekts Raunas Staburags, pie kura nokļūt šorīt ir gan vieglāk – jo uztaisītas jaunas kāpnes, gan grūtāk, jo pārplūdušo upīti ar grūtībām pārbrienot, varam uzpildīt savas ūdens pudeles ar ļoti labo strauta ūdeni, kas iztek no ieža.

Neviens nesteidzas doties tālāk, kaut gan nobraukti tikai daži simti metri….

Bet loģika, ka ātri braucot arī vējš ir lielāks un tas savukārt paredz vēsumu, liek domāt, ka stāvēšana neko nedos.

Braucam uz Jaunieviņām pie savvaļas zirgiem. Visi sakrīt mājas dīķī ar visām drēbēm. Sajūta vienkārši brīnišķīga un tad jau var doties uz tuvējo pļavu skatīties savvaļas zirdziņus, kuru laimei nav robežu, kad viņi saprot - nāk objekti, gar kuriem varēs pakasīt savus sānus.

Iepērkam Jaunieviņās bērzu sulas, cidoniju sukādes un saņemam dāvanā dilles, lokus un pētersīļus. Tas vakariņām. Jaunieviņas ir bioloģiskā saimniecība.

Un neskatoties uz karstumu, mīšanās rit aizvien labāk.

Nākamā pieturvieta Bērzkrogs, kur katru gadu ēdam pusdienas, tomēr šoreiz uzraksts uz durvīm norāda, ka vieta slēgta.

Braucam uz Taureni, kur pirmais apskates objekts ir veikals un turpat pie veikala ēdam pusdienas. Un tikai pēc pilniem vēderiem var sākties kultūra.

Mūs sagaida īpaši sirsnīgi un laipni. Bērzu sulas, maize, medus. Ergardes kundze mūs, kā allaž, aizrauj ar savu interesanto un bagātīgo stāstījumu par Taurenes vēsturi. Ekskursijas laikā sastopam ne tikai Ergardes kundzi, bet arī vietējo velnu un vienīgo muižas zirgu. Taurenē atstājam iestādītus 3 kociņus par piemiņu Baronam. Un ir tik patīkami redzēt, ka iepriekšējos gados iestādītie nu jau kļuvuši par skaistuļiem un rotā Taurenes parku.

Tālāk dodamies Vecpiebalgas virzienā, kur pie viena no Vecpiebalgas dīķiem tradicionāli dziedam „Vecpiebalgas ūdensrozes”, turpat netālu, vietējā veikaliņā iepērkamies vakariņām un dodamies uz mūsu naktsmītni pie Inešu ezera, atpūtas kompleksā „Avotiņi”.

Vakariņas šoreiz sanāk karaliskas. Eleonoras vadībā tiek pagatavota fantastiski garšīga cepta zivs ar rīsiem un dārzeņiem un apēdam arī gardās „Mildas” dāvinātās sēņu biezzupas. Vakars tiek pavadīts jauki un sirsnīgi. Esam kļuvuši visi tādi „nogludināti”– bez stresiem, gaiši un mīlīgi.

Līdz rītam!