Barona takas 17. diena.

Nu ko. Viss ir jau gandrīz beidzies un mēs šo pēcpusdien atvadāmies no Dundagas un viens no otra. Tas bija jauks laiks. Jauni draugi. Jauni piedzīvojumi.

Šis rīts laikam ir visgrūtākais. Piecelties neiespējami. Sakopot domas tikpat neiespējami. Un tomēr mums vēl ir priekšā mazais Dundagas aplis – kādi 40 km, kurā apciemosim slavenākas vietas un Barona dzimtas pēctečus.

No rīta iestādām kociņus – 30 gab. - pareizāk sakot vadītāja tos aizved ar busiņu un dundadznieki tos iestāda, jo neviens no mūsējiem tā arī nav piedabūjams piecelties.

Diena ir skaista un saulaina.

Pa ceļam sastaptie vietēji iedzīvotāji mūs sveicina. Šoferītim Andrim kafejnīcā tiek uzsaukts medus, kā pateicība par sagādātajiem svētkiem.

Plkst. 11.00 beidzot arī mūsējie ierodas pie Dundagas pils un mazai aplis var sākties.

Apmeklējam Liepniekvalka alas, kas ir otras garākā Latvijā. „Jumaru” saimniecību, kur mūs gaida grandiozas pusdienas. „Jumari” ir bioloģiskā saimniecība. „Jumaru” saimnieki ir tiešie pēcteči Barona māsas Mades dzimtas līnijai. Saimnieces Gunitas bērni mums jau pievienojās Talsos.

Tālāk braucam uz Kubalu skolu – muzeju. Tā bija pirmā un 28 gadus vienīgā skola Dundagas zemnieku bērniem. Sēžam skolas solos un kā tajos tālajos laikos varam iedomāties kā šajā solā ir sēdējuši jaunieši un bērni un apguvuši zinības….arī Krišjānis Barons viņu vidū.

„Jaunsniķeru” saimniecība – Kurzemes pūdelis un sklandu rausis.

Tā vien liekas, ka pēdējās dienas to vien darām kā ēdam dažādus kurzemnieku gardumus, bet tik tiešām, apetīte visiem ir ļoti laba un neviens nesūdzas, ka kaut kā būtu par daudz J

Mūsu brauciens tuvojas beigām. Ir mazliet skumji. Ir pamatīgs nogurums.

Liels paldies Ancei Pūliņai par sagaidīšanu Dundagā un šī mazā velo apļa organizēšanu.

Ance ir meita Ainai Pūliņai, kurai pateicoties radās ideja 5 gadus atpakaļ veidot šo braucienu par godu Dainu tēvam.

Pat ja šis maršruts nav pilnīgi un identiski precīzs, un pat ja nemeklējam absolūtu patiesību laiku līkločos: – ko Krišjānis Barons darīja šī gājiena laikā, tomēr gods, izcilākajam no latviešiem tiek atdots. Koki, kas jau tiek stādīti piecu gadu garumā, aug par godu Dainu tēvam un veido simbolisku aleju. Ikreiz, kad mēs pieminām šo pasākumu – mēs pieminām arī Baronu.

Dainu tēvs ir miris 88 gadu vecumā un apglabāts Lielajos kopos Rīgā. Viņa kapu rotā zaļš mauriņš, ievērojot paša zinātnieka novēlējumu:

Man klintsakmeni neveļat,
Man pieminekli neceļat:
No latvju dainām tas jau celts,
Un nerūsēs šis tautas zelts.

Mēs stādām kokus un lai šie koki ir piemiņa viņa izcilajam darbam.

„Barona taka” ir beigusies. Visi ir sakāpuši autobusā un dodas uz Rīgu.

Un ir jāpasaka paldies visiem tiem , kuri atbalstīja šo pasākumu un bez kuru atbalsta diez vai šogad tas būtu noticis:

Latvijas Radio 2 komandai un īpašs paldies Baibai Palkavniecei un Armīnam Ronim.

Latvijas Valsts mežiem un īpaši Tomasam Kotovičam;

RIMI veikalu tīklam un īpaši Zanei Eniņai.

Rīgas skolēnu domei un īpaši Baibai Vārnai.

Latvijas Olimpiešu klubam un Latvijas Olimpiskajai komitejai, Olimpiskajai Solidaritātei.

TV3 komandai un Draugiem.lv

Karšu portālam kurtusei.lv

Lielbritānijas vēstniecībai Latvijā.

Veikalam „Burusports” un Latvijas Etnogrāfiskajam Brīvdabas muzejam,

Kā arī liels paldies visām pašvaldībām, kuras mūs sagaidīja un viesu namiem un kempingiem un tiem cilvēkiem, kuru sirsnību mēs izmantojām un baudījām visa ceļa garumā. Paldies!

Paldies Pēdu cilvēkiem, kuri palīdzēja organizēt šo pasākumu:

Andrim Stengrevicam un Gatim Dzērvem - mūsu neaizstājamiem šoferīšiem,

Renāram Niedram, tagad jau visā Latvijā pazīstamam kā DJ Dzērvenīte,

Mūsu pavāriem Rūtai Bušaitei un Viesturam Bērziņam.

Andrim Gabrānovam un Agnesei Stūrmanei – mūsu Rīgas aģentiem.

Vairāk zaļu domu vēlot, Jūsu Projekts Pēdas!

Uz tikšanos nākamajā gadā!

4 Comments to “Barona takas 17. diena.”

  1. By Kaspars, 2009. gada 27. jūlijs @ 16.48

    Raksta autoram! Ir ticis aizmirsts viens cilvēks. Tā ir Vita Jaunzeme! Galu galā viņa noorganizēja visu maratonu, sarunāja guļvietas, ekskursijas, šoferīšus un citas svarīgas maratona lietas. Liels paldies, Vitai par organizāciju no manis.

  2. By asdfg, 2010. gada 9. februāris @ 12.08

    Rekomendēju visiem Liepniekvalka alas, tiešam lielisks apskates abjekts!

  3. By aivars, 2010. gada 19. jūlijs @ 14.51

    Pūtelis nevis pūdelis! Suņus Dundagā neēd.

  4. By Giga, 2014. gada 6. jūnijs @ 13.25

    Nez, vai pedas.lv uzturēšanai tiek ņemti kredīti, vai to visu uztur sponsori ? Vismaz http://www.atraiskredits.com par šo nekas nebija rakstīts.

RSS barotne šī raksta komentāriem. TrackBack URI

Pievieno komentāru