13. diena Barona takā

No rīta mostoties Cinevillas pilsētiņā, apkārt skraidošie un klaigājošie fazāni rada ilūziju, ka esam kādas filmas varoni. Paēdam krodziņā un dodamies tālāk.
Nākamā pieturvieta Džūkste. Visi skrien veikaliņā un saldējums tiek izpirkts zibenīgā ātrumā.. Turpat ceļā malā sēžam zālītē un baudām neko nedarīšanas prieku. Daži, kurus interesē neparastas lietas, dodas uz slaveno krāniņu muzeju, bet šīm muzejam nav nekā kopīga ar santehniku ..:) Jaunākie pēc īsā brīža atgriežas tādi piesarkuši un uz jautājumu, kā patika – smaida un sarkst vēl vairāk.
Jocīgi, bet vairāk šis muzejs interesē tieši stiprā dzimuma pārstāvjus.
Braucam tālāk.
Nākama pietura Lestene. Brāļu kapi. Sajūtas ne visai patīkamas, neskatoties ka vietēja pārvaldniece tik ļoti sirsnīgi stāsta par kritušajiem un viņu likteņiem. Sajūtas kļūst aizvien noraidošākas. Vai tiešām tas var būt iespējams, ka kaut kādas muļķīgas politikas dēļ brāļi karoja pret brāļiem, dēli pret tēviem…desmitiem tūkstošu vārdu kas ierakstīti akmens sienā Lestenes kapos un karavīru  vecums, liek domāt par absurdumu, muļķību un traģēdiju, kas piemeklējusi mūsu tautu…vai arī tomēr cilvēku muļķībai nav robežu…?
Uzdāvina Lestenes baznīcai 3 kociņus un novēlam to atjaunot pēc iespējas ātrāk.
Tālāk Jaunpils. Šodien pārsvarā grantētie ceļi. Tie velk ārā enerģiju un spēkus. Ir karsts. Skrienam tuvākajās mājās, lai papildinātu mūsu dzeramā ūdens  krājumus. Noskaņojums ir labs, kaut gan esam pamatīgi jau noguruši.
Jaunpilī mūs sagaida pašvaldību pārstāvji un ejam stādīt kociņus Jaunpils parkā. Izejam cauri parkam, apstājamies uz mīlestības tiltiņa. Varbūt, ka tas tiešām iedarbojas ?:)
Pusdienojam pilī un tieši tad kad esam visi apsēdušies pie lielā galda, ārā sākas neiedomājami spēcīga lietus gāze. Mums jau atkal kārtējo reizi paveicas. Lielākais lietus nolīst tieši tad kad esam zem jumta…Mēs dziedam un ēdam, pārlaižam lietu un pošamies tālāk. Mūsu divi galvenie solisti un ģitāru spēlētāji-Aivars un Ivars, tiešām ir zelta vērti. Esam atkal mundri un atpūtušies.
Tālāk uz Struteli. Tā ir vieta kur Krišjānis Barons ir dzimis. Viņa tēvs šajā muižā bija vagars. Jāsaka, gan ka vietējie iedzīvotāji, apstrīd fakta patiesību, ka tieši šajā ēkā ir dzimis Barons, kā tas ir rakstīts uz piemiņas plāksnes. Nolemjam, ja nākamgad izdosies organizēt šo velomaratonu, mazliet vairāk parakāties vēsturiskos līkums, lai noskaidrotu patiesību.
Nakšņojam blakus Struteles muižai – atpūtas kompleksā „Avotiņi”. Vakars ir kluss un mierīgs. Odu kā par brīnumu nav. Dažiem vēl pietiek spēka uzspēlēt frisbiju, pārējie tā meditatīvi sēž uz soliņiem ezera krastā. Mums ir pievienojušies jauni cilvēki no Rīgas. Esam jau kādi 40 cilvēki.
Diena ir galā. Dzīve tomēr ir skaista.
Līdz rītam!