12.diena Barona takā

Rīts visai miegains sākas Juglas ezera krastā, Brīvdabas muzejā. Kaut gan jāsaka, ka ar katru rītu piecelties laikā ir aizvien problemātiskāk. Nogurums ar katru dien kļūst arvien lielāks. It īpaši tiem, kuri sākuši „Barona taku” no Tartu. Mēs jau paši smejamies, ka …” tiek viena doma prātā mums” – kā kārtīgāk un pēc iespējas biežāk paēst. Ar katru dienu ēšanas tēma kļūst arvien aktuālāka…..:)
Beigu galā, kad visi ir piecēlušies un savākuši savas teltis, varam braukt zuz galveno ieeju pie Brīvdabas muzeja, lai sagaidītu pārējos, kuri pievienosies braucienam cauri Rīgai un kas jau vairākus gadus ir pārtapusi par akciju – „Mēs PAR velo!”
Pie galvenajiem vārtiem sāk pulcēties cilvēki ar velosipēdiem.
Šīs akcijas galvenais uzdevums un mērķis ir iesaistīt sabiedrības uzmanību, ka velosipēdisti ir līdztiesīgi ceļu satiksmes dalībniekiem un kā tādiem viņiem ir tiesības atrasties drošībā uz ceļa. Kā vienu no prasībām, mēs arī rakstiski izteicām publiskajā vēstulē pilsētas mēram, - ir apsargātas velo stāvvietas un tajās izvietotas duškabīnes, lai cilvēki varētu atbraucot noskaloties un pārģērbties un tālāk doties uz darbu.
Ņemot vērā faktu, ka ar automašīnām, ekonomisku apsvērumu dēļ brauks aizvien mazāk cilvēku, tad par normālu ceļu infrastruktūru un organizētām informatīvajam akcijām, kurās visiem ceļu satiksmes dalībniekiem jāievēro noteikumi, būtu jāsāk domāt ļoti nopietni. Tas arī ir šīs akcijas mērķis un cerība, ka to izdosies realizēt.
Par laimi kopā ar mums brauc jaunais Rīgas izpilddirektors, kurš jau vēlāk Rātslaukumā atzīst , ka tiešām uz ielas atrasties nav visai droši un satiksmes noteikumus mums braucot pārkāpa daudzi autovadītāji.
Mazliet pāri desmitiem, kad sapulcējušo pulciņš pieaudzis līdz aptuveni 120 cilvēkiem, dodamies ceļā.
Braucam ievērojot satiksmes noteikumus un apstājamies pie visiem luksoforiem. Satiksme tiek pamatīgi bremzēta, tomēr autovadītāji šoreiz ir visai iecietīgi un mūsu braucienu pavada ar smaidošam sejām n draudzīgu pīpināšanu.
Pie Brīvības pieminekļi tradicionālie goda apļi. Policijas noskatās, bet nekādas aktivitātes nepieņem. Nodziedam dziesmu un tālāk dodamies uz Rātslaukumu.
Rātslaukumā sapulcējušo skaits ir jau pieaudzis līdz gandrīz diviem simtiem. Lielākā daļa paraksta mūsu  publisko vēstuli un tā tiek svinīgi nodota izpilddirektoram Radzēviča kungam. Svinīgās runas un mēs varam doties tālāk.
Liels paldies Rīgas skolēnu domei par sadarbību un nopietnu palīdzību organizējot šo akciju.
Mēs braucam tālāk uz Slampi. Pa ceļam apstājamies „Lāču” kafejnīcā. Spīd saule un izskatās, ka diena būs saulaina un karsta. Vieglāk ir mīties, kad ir nedaudz mākoņi un apdegušie pleci un deguni arvien vairāk līdzinās Latvijas karogam, bet tas nekas. Esam patrioti un tādus sīkumus vairs neņemam vērā .
Pa ceļam Ložmetējalns un mellenes.
Iebraucot Slampē organizējam kārtējas ātruma sacensības, kurās piedalās tie, kam vēl ir spēks un kuri grib vinnēt dāvanu karti uz „Ķiezarmeža” atpūtas sporta kompleksu. Brauciena garums 5 km. Finišs Slampes dīķi. Ar pamatīgu pārsvaru vīriešu klasē vinnē mums jau pazīstamais Renārs, jeb DJ Dzērvenīte. Meiteņu klasē Guna (Mangusa). Nakšņošana mums paredzēta Cinevillas tuvumā, bet kad piebraucam, izrādās, ka jānakšņo tomēr mums būs tās teritorijas iekšpusē. Visai jocīga sajūta. It īpaši tad kad pa nakts tumsu bija jāsāk meklēt tualete…Izskatījās visai spocīgi, ka mūsu dalībnieki pa visu teritoriju starp daudzajām dekorācijām ar iedegtajiem lukturīšiem pilnīgā tumsā klaiņoja pa šo interesanto vietu. Romantiski un spocīgi. Vienīgais mīnuss – nez no kurienes uzradušies tūkstošiem odu mātīšu, kuras metās mums virsū, tā it kā būtu pārdzīvojušas blokādi.. Bet var jau arī saprast šīs dzīvās radībiņas – viņām arī jābaro savi bērniņi. Bet ,kā runā, pēc kaut kādiem  nezināmiem pētījumiem, insektu kodieni nostiprinot imunitāti…..Šķiet, ka pēc šīs nakts, mēs būsim neievainojami…
Uzceļam teltis.Daži, kuri meklē patiesu baudu – nakšņo tieši uz Cinevillas skatuves. Diena ir galā.
Arlabunakti un līdz nākamajam rītam!