9.diena Barona takā

Rīts pēc brīvi pavadītās dienas bija mazliet neierasts. Pieradums celties jau plkst. 7.00 visiem bija kļuvis par paradumu. No nekā darīt sajūtas un domas, ka nekur nav jāsteidzas, mums visiem iestājās zināms diskomforts. Kopā pavadītās dienas un ikdienā redzamās vienas un tās pašas sejas, pa priekšu minošie dibeni un kopīgie vakara un nakts pasākumi, laikam bija noveduši līdz kaprīzam neapmierinājumu par dzīvi kā tādu. Visai neierasts stāvoklis „Barona takas” laikā, bet laikam jau tieši nekā nedarīšana cilvēku noved līdz konfliktiem. Tāpēc, vadītāji ātri ceļ visu kājās un mēs uzsākam tālāko ceļu.
Laks ir saulains un minamies visai viegli, neskatoties uz putekļaino grants ceļu. Viss lēnām sāk atkal ieiet savās sliedēs. Vējš matos, kukaiņi mutēs, smaidi sasarkušajās sejās, mūzika skan no busiņa jumta…….mēs atgriežamies mūsu brauciena īpašajā frekvencē.
Iebraucam Zaubē. Zaubē aug 9 resnākais ozols Latvijā, kuru izmērot ar mūsu rokām iznāk aptvert 9 ar pusi cilvēkiem. Vai nu rokas īsas, vai arī ozols tiešam ir pamatīgi resns.
Ar Zaubi Barona takai saistās īpaša vēsture. Pirms 4 gadiem, kad mēs iebraucām šajā vietā un konstatējām, ka parks un upīte, un dīķis ir pamatīgi piegružoti, mūsu zaļā attieksme nepieļāva šo vietu atstāt nesakoptu. Ņēmām maisus un cimdus un gājām tīrīt. Iesaistījām pat vietējos jauniešus. Savā naivumā domājām, ka darām labu darbu. Tomēr izrādījās, ka nē. Mūsu vadītāju pēc šī pasākumu apsūdzēja kriminālā nodarījumā, iesaistot mazgadīgos Zaubes iemītniekus. Turpinājums jau pēc Barona takas turpinājās Cēsu policijas iecirknī.
Nākamajā gadā iebraucot Zaubē, atkal konstatējām, ka tā pati vieta ir netīra. Laikam visi kari ir sākušies sieviešu un principu dēļ…..) šoreiz tie bijām mēs, kuri  izsaucām policiju un izvirzījām prasību par krimināllietu pret vietējo pagasta vadību. Bet pieturoties pie mūsu tradīcijām, tomēr visu sakopām.
Trešajā gadā sakošanas talku jau organizējām kopā un pašvaldība vadītājs mums uzsauca pamatīgas pusdienas.
Šogad pilsētas centrā iestādījām 9 kociņus.  Zaube vēlējās lai šie kociņi, kas savā būtībā bija spirejas, ražotu maizi.. nodejojam savu kokauglības deju lai šie košuma krūmi turpmāk ražotu maizi un dodamies tālāk. Ir laba sajūta. Ļoti laba.
Braucam tālāk. Galamērķis Nītaure, Salmiņu saimniecības pļavas, kur mūs sagaida izpļauts placis. Ceļam teltis. Kurinām ugunskuru. Ejam upītē noskaloties. Viss kā jau katru vakaru. Vakarā Renārs jau ir iecerējis komandu spēli, kurā dalībniekiem jāskrien, jālec, jāmeistaro kuģīši, tie jālaiž pa upīti, jāatmin mīklas un jāliek puzles.
Uzvar komanda „Juļa”.
Turpinājumā līdz  2 naktī dziedam. Jau atkal kura negulētā nakts….:)
Uz tikšanos rītdien!

1 Comment to “9.diena Barona takā”

  1. By Aigars, 2009. gada 22. jūlijs @ 19.01

    Redzu ka vārdus “Barona taka” varetu ieteikt lietot pārnesta nozīmē.

    Dienasgrāmatu izlas’iju - NEKĀDA saistība ar Krišāņā Barona gājienu 1857.g. (viens tūkstotis astoņi simti piec desmit septītajā GADĀ).

RSS barotne šī raksta komentāriem. TrackBack URI

Pievieno komentāru