8. diena Barona takā

Mostamies Ķeipenes dzelzceļa stacijā. Velta (muzeja pārvaldniece) mūs sagaida ar karstu ūdeni kafijai. Ir paredzēta ekskursija. Stāts par Eiznešteinu ir fascinējošs. Viņa bērnība. Iekšējais .konflikts ar tēvu, kura darbus var redzēt Rīgā – jūgena mājas ir Mihaila Eizenšteina darbi.
Šī ekspozīcija, kas iekārtota nestrādājošā padomju laika dzelzceļa stacijā, ir vienīgā tāda pasaulē par godu izcilajam režisoram un tā atrodas Ķeipenē. Tās rašanās stāts ir neticams un tomēr pavisam reāls. Sukuts to ir veidojis un paredzējis tieši tādu. Šeit regulāri notiek Arsenāla tikšanās. Stāstīt vairāk par šo vietu un idejām nav vērts. To der aizbraukt un tikties ar Veltu personīgi.
Šodien mūsu pirmā pilnīgi brīvā diena, kuru pavadīsim 4 kilometrus no Ķeipenes centra – Jura kalnā. Vakarā paredzēta pirts- Zaķīšu pirtiņa. Šī ir viena no divām maratona atpūtas dienām. Lai gan nogurums ārēji neizpaužas, tomēr psiholoģiski ir jūtams. Lielākoties dalībnieki izmanto šo dienu gulēšanai, drēbju žāvēšanai un atpūtai lasot vai spēlējot spēles. Vakara pusē atkal Renārs sagatavojis iespēju piedalīties orientēšanās sacensībās, bagātības meklēšana – balvā noslēpti 20 Ls, un visi atdzīvojas pēc laiski pavadītās dienas.
Tā kā īpaši ko rakstīt par šodienu dienasgrāmatā nav, tad mazliet izstāstīsim par dažiem dalībniekiem.
Jau otro gadu Barona takā piedalās kāda liela ģimene- Jaunslaviešu ģimene no Valkas. Pagājušā gadā brauca tēvs Jānis ar 5 bērniem, bet šogad- mamma Ēva ar visiem 9 bērniem. Noraugoties šajos dzīvespriecīgajos, enerģiskajos, izglītotajos, dzīvotspējīgajos un lepnajos cilvēkos allaž mostas sajūta, ka Latvijā dzīvo apbrīnojami ļaudis. Viņu savstarpējā saliedētība un rūpes vienam par otru par laimi ir diezgan lipīgas. Jančuks, jaunākais ģimenes loceklis, kuram ir tikai 3 gadi, pacietīgi sēdēja mammas ritenim piestiprinātajā bērnu krēsliņā, bet piecgadīgā Elza jau minās pati.
Runājot par spilgtākajām velomaratona personībām nedrīkst nepieminēt šoferīti Ingu (Vītoliņu). Viņš nespēja atteikt Vitas izmisīgajam lūgumam un palīdzēja apmācīt jaunos šoferus Andri un Gati un nodot savas zināšanas. Tagad viņa mūsu šoferītis Andris ar lielu atbildību uztur kārtībā busiņu. Mēs visi, īpaši meitenes, sūtam sveicienus un bučas.
Mums ir arī pašiem savs virtuves gariņš Rūta. Viņa ņemot vērā individuālās iegribas, rēķinoties ar veģetāriešiem un ne veģetāriešiem, katru dienu parūpējas gan par brokastīm, gan vakariņām. Klusiņām un bez lieka trača viņa spēj norīkot katru savā postenī un beigās visas virtuves lietas ir ideālā kārtībā.
Renārs. Šis puisis ir pieminams jo īpaši. DJ Dzērvenīte, meistars, kurš labo mūsu riteņus, tehniskais palīgs, cilvēks, kurš vienmēr ir klāt, ja nepieciešama kāda palīdzība. Viņš atstāj iespaidu, ka pārzin pilnīgi visas maratona lietas. Zelta roku īpašnieks un meiteņu mīlulis.
Diena beigusies. Uz tikšanos rītdien!

1 Comment to “8. diena Barona takā”

  1. By Aigars, 2009. gada 22. jūlijs @ 18.59

    Bildi vajadzētu macēt sarotēt…
    Dienasgrāmatu izlas’iju - NEKĀDA saistība ar Krišāņā Barona gājienu 1857.g. (viens tūkstotis astoņi simti piec desmit septītajā GADĀ).

RSS barotne šī raksta komentāriem. TrackBack URI

Pievieno komentāru