6. diena Barona taka Ērgļi, „Meņģeļi”

Rīts ir saulains un skaidrs. Mēs mostamies ļoti negribīgi un mūsu šoferītis Andris, kura pienākumos ietilpst visgrūtākais šī pasākuma darbs – no rītiem pamodināt mūsu dalībniekus, - dara ko var, lai telšu samiegojušos īpašniekus izdabūtu ārā un piespiestu viņus iedzert rīta kafiju. Šis rīts ir nedaudz grūtāks, melnā pirts, dziesmas, sarunas, …mazliet alus un mazliet vīna dara savu, to visu papildina nobrauktā kilometrāža un jau kārtējā negulētā nakts. Tomēr beidzot visi esam augšā, lejam no katliņa karsto ūdeni kafijai. Starp citu – ugunskuru katru rītu mums iekurina Edgaronkulis. Edgaronkulis, jeb īstajā vārdā Edgars Račis, ir stabila „Barona takas” vērtība. Savos 79 gados viņš pamanās ne tikai nobraukt visu maršrutu, bet pakaļgalā pastumt vājākos braucējus, ieeļļot visiem ķēdes un palīdzēt riteņu remontos. Baiba Palkavniece , tieši pateicoties Edgaram, saprata kam paredzētas ir bremzes un ātruma pārslēdzēji 
Ejam uz muzeju. Jau kuru gadu šī muzeja darbinieki viesmīlīgi un īpaši sirsnīgi uzņem mūs un stāsta par Jurjānu dinastiju. Brāļi Jurjāni, kā daudzi tā laika latvieši ir ierakstījuši savu īpašo rakstu mūsu vēsturē, un jau tagad, kad mūsu maršruts vēl nav pusē, var teikt, ka varam būt lepni ar saviem priekštečiem. Aizvien vairāk sāk uzmākties doma, ka mēs, latvieši, esam ļoti lieli individuālisti un visai pašpietiekami, kā personības, spītīgi un talantīgi .Reizēm īpaši sīksti un mērķtiecīgi. Mūsu nav daudz, tomēr mēs kaut kādā veidā pamanāmies veikt izcilus darbus. Apmeklējot „Brakus”, nāk atmiņā skolas laiks, bet gids stāsta tā, ka arvien vairāk un skaidrāk var apjaust tā laika elpu, noskaņas, kaislības un realitāti.
Pie Zibens šķeltā akmens varējām ielūkoties vienīgajā izejā no elles, kuru izmantoja Blaumaņa velniņi, lai tiktu aplūkot cilvēku pasauli. Zemās „Braku” māju durvis, pret kurām dzīvelīgākie „Barona takas” dalībnieki pamanās atstāt galvas nospiedumus, niedru jumti, kuri laiku pa laikam ir jāķemmē, un kokā grebtie Blaumaņa darbu varoņi,- tas viss ir neatņemama „Braku” sastāvdaļa. Mēs esam beidzot pamodušies un gatavi jauniem varoņdarbiem, gluži kā mazie velniņi. Paldies „Braku” muzejam! Uz tikšanos nākamgad!
Mūsu dāvinātā dzeltenā roze ( Pērs Gints) paliks kā piemiņa Blaumanim. Rozes bija viņa mīļākās puķes.
Mēs braucam tālāk. Odzienas muiža. Unikāls neogotikas piemineklis, kurā šobrīd savu dzīvesvietu ir atradušas 4 stārķu ģimenes, kā tāda spoku pils paceļas pret debesīm un neviļus pavīd doma, vai mēs tiešām esam akli, ka neredzam tik skaistas vietas un celtnes nepieciešamību būt un saglabāties? Gribas cerēt, ka atradīsies uzņēmīgi cilvēki, kuri restaurēs šo skaisto un neparasto ēku, kura ir pārdzīvojusi pat padomju laikus un savas skārda jumta noraušanu, lai jaundibinātajam kolhozam varētu pietiekami saražot skārda spaiņus. Cilvēks ir apbrīnojama būtne 
Vecbebri. Biškopības muzejs. Direktore Anita laipni izbrīvē savu laiku, lai svētdienas diena sagaidītu mūs muzejā un sagādātu vietējo medu, kuru mēs turpat uz bruģēta pagalmā apēdam. Daži sniedzoties pēc kāruma iepilina to saviem izredzētajiem matos. Iesakām šo muzeju apmeklēt visiem, kuriem ir kaut mazākā interese par bitēm, kuras dzīvo Latvijā. Paldies par jauko ekskursiju! Taču uzmanīgi! Koncentrēšanās zudums pie bitēm nav cieņā un dažs labs profilaksei saņem nelielu indes devu. Mācība: „Ja tavas smaržas pievilina meitenes, tad arī bites nespēs pretoties.”
Nakšņojam „Radzēs”. Super jaukā vietā pie Daugavas. Kāpēc tieši tajā brīdī, kad esam nolēmuši organizēt dziesmoto orientēšanos, sāk līt lietus…… tomēr mūsu apņemšanās ir nesatricināma. Varbūt tāpēc, ka braucienā piedalās Latvijas Radio 2 direktors Armīns Ronis un tieši viņš būs šonakt žūrijas priekšsēdētājs…? Mums ir 4 komandas, kuras piesakās šim pasākumam. Sniedzam īsu aprakstu kā tas viss notika. Katra komanda saņem savas krāsas karti un kontrolpunktu meklēšanas secību. Trīs, četri… Starts! Uz mērķi dzen ne tikai vēlme uzvarēt, bet arī lietū pamazām šķīstošās kartes. Katra komanda atrod 6 vārdus no pazīstamām latviešu dziesmām, bet nemaz nav viegli atminēt dziesmu, ja viens no dotajiem vārdiem ir „la, la, la”. Grūtības attīsta atjautību un tikai slepeni zvanot uz 1188 vai izmantojot interneta pakalpojumus modernajos telefonos varēja tikt pie gala rezultāta- visiem dziesmas vārdiem.
Katrai komandai beigās ir sava dziesma, kuru izmantojot, jātaisa šovs. Vakara pasākums ievirzās televīzijas cienīgā koncertprogrammā. Vadītāji piesaka žūriju, dalībnieki kulisēs mēģina valdīt stresu, gaisma dziest un…. Nu, neatkārtojami… Seko žūrijas vērtējums, uzvar grupa „Pašpuiki”, ar dziesmu „Puķu nakts”.
Pulkstenis jau ir 2.00 naktī un mūsu vadītāja visus dzen gulēt, jo rīt no rīta ir jāpeld pāri Daugavai. Arlabunakti visiem. Tiekamies rītdien.

3 Comments to “6. diena Barona taka Ērgļi, „Meņģeļi””

  1. By Aigars, 2009. gada 22. jūlijs @ 18.56

    Dienasgrāmatu izlas’iju - NEKĀDA saistība ar Krišāņā Barona gājienu 1857.g. (viens tūkstotis astoņi simti piec desmit septītajā GADĀ).

  2. By Kaspars, 2009. gada 24. jūlijs @ 15.50

    Aigar, vai tu māki lasīt vai kā citādi? Maršuts iet aptuveni pa to pašu ceļu, pa kuru gāja Krišjānis Barons 1857. gadā!

  3. By films vanavond, 2013. gada 17. aprīlis @ 23.56

    Thanks used for another informative situate. Wherever besides could I get that kind of info written in such a great way? I’ve a impel that I’m just at the present effective on, and I have been on the look absent on behalf of such info.

RSS barotne šī raksta komentāriem. TrackBack URI

Pievieno komentāru